Atjaunināts: 29.01.2024.
Apkopoti aptaujas dati par Uzvaras parka labiekārtošanas projekta otrās kārtas atbalstāmajām aktivitātēm. Aptauju aizpildīja 7624 respondenti.
Visvairāk ir nobalsots par:
- Kafejnīcu zonas izveidi – 3353 balsis;
- Spēka trenažieru uzstādīšanu -1950 balsis;
- Par papildus apzaļumošanu un dekoratīvās ziedu un košumkrūmu dobes ierīkošanu – 1924 balsis.
Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla (836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).
Aptaujas ieteikumu sadaļā iesniegti priekšlikumi
Aptaujas ieteikumu sadaļā iesniegti priekšlikumi par dažādām aktivitātēm un labiekārtojuma elementiem, kas Uzvaras parkā jau ierīkoti, izbūvējot projekta 1. kārtu:
- Galda teniss (Uzvaras parka projekta 1. kārtā jau ir 4 gab.)
- Veloremonta stacija (Uzvaras parka projekta 1. kārtā jau ir 2 gab.)
Vērtējot to noslodzi un pieprasījumu, tiks izvērtēta nepieciešamība par to skaita palielināšanu.
- Piknika vietas.
- Estrādes uzstādīšana brīvdabas koncertiem un pasākumiem.
Pretī terasei (ūdenstilpes pretējā pusē) ir nodrošināta iespēja uzstādīt mobilo/pārvietojamo skatuvi, pieslēgt skaņu aparatūru un gaismu pasākumu laikā.
- Šaha galdiņi (Uzvaras parka 1. kārtā pašlaik ir 5 gab.).
- Skulptūras, instalācijas, laikmetīgās mākslas objekti.
Projekta 1. kārtas ietvaros tika paredzēta iespēja īslaicīgai mākslas darbu eksponēšanai visā parkā, tādēļ, tos uzstādot, ir nodrošināta iespēja tiem pieslēgt apgaismojumu un, ja nepieciešams, nodrošināt elektropiegādi mehānismiem.
- Ielu vingrošanas stacija/laukums ar līdztekām, vingrošanas aprīkojumu.
Ielu vingrošanas rīki jau tika paredzēti, izbūvējot parka 1. kārtu, bet tiks uzstādīti pavasarī, iestājoties piemērotiem laika apstākļiem.
- Zālājs āra vingrošanai, jogai vai citu treniņu veikšanai, zona grupu treniņu vadīšanai.
Šāda vieta/zālājs jau ir izveidota projekta 1. kārtā. Laukums paredzēts ūdenstilpes krastā (pretī terasei).
- Sakuru iestādīšana.
Sakuras jau ir iestādītas pie centrālās ieejas - Bāriņu ielas un Uzvaras bulvāra krustojumā, kā arī pie Ojāra Vācieša ielas.
- Skrituļošanas trase.
Ierīkotā slēpošanas trase vasarā paredzēta skrituļošanai un skrituļslēpošanai.
- Dzeramā ūdens strūklaka/padeve.
1.kārtas būvdarbu ietvaros jau ir izbūvēti pievadi un 2024. gada vasarā tiks uzstādīti 3 dzeramā ūdens krāni.
- Soli ar atzveltni un usb/lādētāju vietni.
Uzstādīti jau projekta 1. kārtā;
Vairākkārt ieteiktās aktivitātes:
- Izvērsts, apjomīgs bērnu rotaļu laukums šaipus Daugavas (līdzīgu Centra sporta kvartālam).
Jāatzīst, ka pašlaik aktivitāšu iekārtu skaits parkā ir nepietiekams, tādēļ balsojumā tika piedāvāti tādi varianti kā tīklu parks un ūdens atrakciju izveide.
- Slidotava ziemā.
- Atjaunot drošu kalniņu braukšanai ar ragaviņām.
- Disku golfa trase.
Ņemot vērā disku golfa laukumam nepieciešamo platību, tā uzstādīšana Uzvaras parka 2. kārtas teritorijā izslēdz lielu daļu no citām plānotajām aktivitātēm.
- Tenisa korti.
- Sporta laukumi – basketbolam, volejbolam, florbolam, futbolam, badmintonam.
Projekta 2. kārtā paredzēts izbūvēt basketbola laukumu.
- Dzīvžoga labirints.
Dzīvžoga labirinta ierīkošanai nepieciešama samērā liela platība, to ierīkojot, tā varētu būt vienīgā aktivitāte otrajā kārtā, kā arī 2. kārtas teritorijā ir daudz koku, kas ir saglabājami, un stilistiski šis labirints varētu neiekļauties kopīgajā parka ainavas koncepcijā. Ideja atbalstāma, bet citviet.
- Peldvieta ar glābšanas dienestu un pilsētas pludmali.
Izbūvētā ūdenstilpe nav piemērota peldvietas ierīkošanai. Neliela pludmales zona ar smiltīm ir ierīkota 1. kārtā (ūdenstilpes krastā aiz terases).
- Nojumes, kur patverties lietus laikā.
Šādu nojumju izbūvi plānots apvienot ar 2. kārtā izbūvējamo kafejnīcu zonu.
- Uzstādīt mastu ar valsts karogu.
Atbalstāma ideja.
- Projekta 2. kārtā paredzēt aktivitāšu elementus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un senioriem.
Atbalstāma ideja.
- Dažādu memoriālu pieminekļu uzstādīšana.
- Ņemot vērā Uzvaras parka vēsturi, parkā vajadzētu izvairīties no jebkura veida memoriāliem pieminekļiem.
- Panorāmas rata izbūve.
Panorāmas rats pašlaik tiek būvēts Uzvaras parka teritorijā starp Slokas ielu un Raņķa dambi (pie Slokas ielas).
- Atsevišķi ieteikumi: kērlinga trase, kartinga trase, FPV dronu šķēršļu trase, frisbija un spaikbola laukums, klinšu kāpšanas siena, interaktīvās spēles, šūpuļtīklu un šūpoļu pieaugušajiem uzstādīšana, suņu baseina un makšķerēšanas dīķa ierīkošana, wakeborda trase, Pump track velotrase, saunas, muzeja, ģimenes centra, apsildāma āra peldbaseina un cirka izbūve, brīvdabas kinoteātra ierīkošana un dažādu sportisko aktivitāšu telpas ierīkošana slēgtās būvēs un nojumēs.
- Divi priekšlikumi mainīt parka nosaukumu.
Uzvaras parka nosaukums parkam tika piešķirts 1923. gadā par godu uzvarai pār Bermonta armiju. 2023. gada 11. novembrī šim nosaukumam bija 100 gadu.
Sākotnēji, 1910. gadā, parkam tika dots Pētera parka nosaukums, 1923. gadā tas tika nosaukts par Uzvaras parku, 1936. gadā pieņēma likumu par Uzvaras laukuma izbūvi, un tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu, 1961. gadā parku pārdēvēja par PSKP XXII kongresa parku, 1985. gadā parkā atklāja pieminekli Padomju armijas karavīriem.
Demontējot pieminekli un veicot parka labiekārtošanas darbus, parkam ir atjaunota 1923. gadā dotā Uzvaras parka nosaukuma semantiskā nozīme, un tas ir saglabājams.
Jā, projekta ietvaros ir paredzēta gan slēpošanas trase, kuru izmantot ziemā, gan skrituļošanas trase, kuru varēs izmantot vasarā (1 km garumā ar virāžu un 890 m garumā bez virāžas).
2023.gadā ir plānots vairākās parka vietās no masīvkoka izveidot bērnu rotaļu iekārtas, kā arī ieplānota smilšu laukuma izbūve mazākajiem parka apmeklētājiem. Nākamajā kārtā aktīvajā parka daļā plānots izveidot arī ūdens rotaļu laukumu, un šāds risinājums būtu pirmais Latvijā.
Jā, projekts paredz labierīcību izbūvi.
Šobrīd projekta ietvaros plānots izbūvēt unikālu ainavisku skeitborda laukumu.
Pirmās kārtas projekta ietvaros šobrīd jaunu ēku būvniecība nav plānota, bet būs saglabāts slēpju nomas punkts.
Parka teritorijā plānots uzstādīt galda tenisa galdus, atsevišķus ielu vingrošanas rīkus, šaha galdus. Paredzēts, ka ar jogu varēs nodarboties zālienā ūdenstilpes krastos.
Projekta otrās kārtas ietvaros ir paredzēta strītbola zonas izbūve.
Pašlaik tiek vēl plānota otrā kārta, kuras ietvaros varētu tikt izveidots multifunkcionālais laukums.
Jā, tas būs iespējams parka ainaviskajā zonā. Parks būs sadalīts divās zonās – aktīvajā un ainaviskajā.
Šogad notiks projektēšanas darbi satiksmes organizācijai - gājēju pārejām un autostāvvietām, kas varētu tikt izvietotas Hermaņa ielas sarkanajās līnijās.
Konsultējoties ar skriešanas entuziastiem, tika saņemts viedoklis, ka īpašs segums skriešanai nav primāri nepieciešams, jo vairākums izmanto specializētus apavus un pašvaldība šogad plāno veikt seguma atjaunošanas darbus stadionā O. Vācieša ielā 2.
Otrajā kārtā plānots izvietot trenažierus senioriem un personām ar īpašām vajadzībām.
Parkā būs izveidots veloceliņš (plānā tas nosaukts par Kūfalta ceļu), kas savienos parku ar ārpus parka esošo celiņu tīklu).
Dušas pašlaik netiek plānotas, bet parka teritorijā ir plānots uzstādīt ūdens brīvkrānus.
Jā, projekta ietvaros tiks veikti plaši apstādījumu ierīkošanas darbi: iestādīs 167 lapu kokus, 240 skuju kokus, 1170 lapu krūmus, ziemcietes, graudzāles un ūdensaugus.
Projekta izmaksas plānotas 10 miljonu eiro apmērā.
Projekta pirmo kārtu plānots pabeigt līdz 11.11.2023., bet 2. kārtu realizēs 2024. gadā.
Šī gada 13. maijā Rīgas domes deputāti pieņēma lēmumu par padomju pieminekļa Pārdaugavā demontāžu. Savukārt 16. jūnijā Saeima pieņēma likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un demontāžu Latvijas Republikā.”, kas paredz demontāžu veikt līdz 15. novembrim. Šo lēmumu paredzēts konsekventi pildīt.
Līdztekus piemineklim Uzvaras parkā Latvijā ir vismaz 70 līdzīgi objekti, kas arī tiks demontēti paredzētajā termiņā. Abi minētie normatīvi nosaka, ka piemineklim jābūt demontētam, kā arī reglamentē pieminekļa nojaukšanas procesu.
Piemineklis Uzvaras parkā Rīgā ir ideoloģiski pielādēts Padomju Savienības totalitārā režīma un padomju armijas simbols. Laikā, kad Krievija kā Padomju Savienības mantiniece Ukrainā pastrādā noziegumus pret cilvēci, pieminekļa pastāvēšana rada sabiedrības polarizācijas riskus un sūta faktiem un realitātei neatbilstošu signālu, ka Latvija samierinās ar agresiju attaisnojošu un slavinošu simbolu klātesamību.
Tiks pilnībā utilizēts. Latvijas Okupācija muzejam ir valsts deleģēts uzdevums lemt par to, vai demontējamā objekta oriģinālā detaļa vai fragments ir iekļaujams muzeja krājumā. Konkrētajā gadījumā muzejs nav lūdzis objektu iekļaut krājumā.
Šobrīd konkrēts lēmums vēl nav pieņemts. Par vietas tālāko attīstību pašvaldība konsultēsies ar sabiedrību. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ir paudis savu redzējumu par pieminekļa teritorijas nākotni, norādot, ka, pirmkārt, šai jābūt vietai, kur cilvēki grib nākt un uzturēties ikdienā. Nākotnē šeit jābūt vietai, kuru apmeklēt rīdzinieki vēlas 365 dienas gadā. Otrkārt, parks jāiekārto tā, lai tas būtu vērsts nākotnē, kuru vislabāk reprezentē bērni un jaunieši. Treškārt, Uzvaras parkam, kurā notiekošie pasākumi ilgstoši ir bijuši sabiedrību šķeļoši, jābūt rīdziniekus vienojošai vietai.
Saeimas atbalstītais likums par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu nosaka, ka Uzvaras parkā esošais piemineklis jādemontē līdz šī gada 15. novembrim, savukārt pazemes daļas demontāža un labiekārtošanas darbi īstenojami līdz 2023. gada 30. jūnijam. Pašvaldība iekļausies noteiktajos termiņos.
Ņemot vērā saspringtos projekta termiņus un īpašos drošības jautājumus, tika izvēlēta slēgtas cenu aptaujas procedūra, ko izņēmuma kārtā atļauj likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un demontāžu Latvijas republikā.” Tika uzrunāti pretendenti, kuri izrādīja interesi un apliecināja, ka tiem ir pieejami resursi un tehnoloģijas, atbilst profilam (demontāžas darbi) un nepastāv būtiski reputācijas riski. Informācija laicīgi tika sniegta, publicējot paziņojumu elektronisko iepirkumu sistēmā, kurā tiek ievietota informācija par visiem publiskā sektora iepirkumiem.
Drošības apsvērumu dēļ uzņēmuma nosaukums pagaidām netiek atklāts. Būvnieks tiks atklāts brīdi, kad tas neapdraudēs demontāžas procesu vai pašu daba veicēju drošību – pēc galveno demontāžas darbu noslēgšanās.
Objekta demontāžas izmaksas ir 2 131 899 eiro ar PVN. Darbi neietver tikai obeliska un skulptūru nojaukšanu, tā paredz arī postamenta, pamatu, baseina un citu labiekārtojumu demontāžu gandrīz trīs hektāru jeb 30000 kvadrātmetru platībā, tiks demontēti vairāki tūkstoši kubikmetru dzelzsbetona konstrukciju, pievesti vairāk nekā 50 000 kubikmetri dažādu grunšu teritorijas sakārtošanai, kā arī veikti labiekārtošanas un apzaļumošanas darbi.
79 metrus garā dzelzsbetona stēla sver 2000 tonnu – tas būtu tikpat, cik 45 pasažieru vilciena vagoni. Arī pamati veidoti kā daudzstāvu namiem – būve nevis «peld» uz grunts, bet pāļi sniedzas līdz pat dolomīta klints slānim.
Visa pieminekļa ansambļa demontējamais konstrukciju daudzums – obelisks, postaments, tehniskās telpas un baseins – ir 3600 m3. Savukārt teritorijas sakārtošanai, ieskaitot baseina aizbēršanu un reljefa izlīdzināšanu, būs nepieciešami 50 000 m3 grunts, kas būtu salīdzināms ar 21 Ķīpsalas peldbaseinu.
Izmaksu aptuvenais sadalījums:
- ~3% būvlaukuma iekārtošana un uzturēšana
- ~3% inženierkomunikāciju aizsardzība un pārkārtošana
- ~7% obeliska un skulptūru demontāža
- ~24% postamentu, tehnisko telpu, pamatu demontāža
- ~45% baseina nojaukšana, aizbēršana
- ~18% teritorijas labiekārtošanas izmaksas
Demontāžas procesa uzraudzībai ir piesaistīta sabiedrība par atklātību Delna, lai nodrošinātu caurspīdīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu objekta nojaukšanas norisi. Delnas līgums ar Rīgas pieminekļu aģentūru paredz pieeju dokumentiem un tiesības iesaistīties darbu organizācijas procesos. Pēc demontāžas procesa noslēgšanās, sabiedrībai būs plašāka piekļuve informācijai par procesa organizēšanu.
Likums par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu demontāžu nosaka, ka izmaksas jāsedz pašvaldībai, pēc tam saņemot 50% kompensāciju no valsts. Demontāžas procesā tiks izmantoti arī sabiedrības saziedotie līdzekļi, atbilstoši ziedojuma mērķim - būvgružu izvešanai.