Šonedēļ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek skatīts jautājums par likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” virzības gaitu – jeb jautājums, kam tad īsti pieder šī baznīca?
Vairāku gadu desmitu garumā, nespējot vienoties par īpašumtiesībām uz baznīcu, 2021. gadā Sv. Pētera baznīca joprojām ir “bezsaimnieka manta”. Rīgas domes vicemēre un RD Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola: “Tas nav kompliments mūsu sabiedrībai kopumā, jo Sv. Pētera baznīca nav vienkārši baznīca, bet gan ļoti īpašs kultūras piemineklis un mūsu tautas mantojums. Mūsu paaudzes atbildība ir nodrošināt, lai arī daudzas nākamās paaudzes bauda šo kultūrvēstures mantojumu, bagātinās no tā un gūst spēku, izzinot savas saknes.”
Valdība šajā gadsimtā ir veikusi detalizētu analīzi par to, kam juridiski būtu korekti nostiprināt īpašumtiesības uz Sv. Pētera baznīcu. Vai kā īpašnieks būtu jānosaka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, valsts vai Rīgas pilsētas pašvaldība, kuras iedzīvotāji tālajā 13. gadsimtā baznīcu uzcēla. Saeimā diskusijas par šo jautājumu vienmēr ir bijušas karstas, bet bez taustāma rezultāta. Šobrīd ārkārtīgi lielu interesi un uzstājību izrāda Vācu Sv. Pētera draudze, kas skaitliski ir neliela 2001. gadā Latvijā dibināta draudze, kas 2018. gadā tika iekļauta LELB sastāvā.
L. Ozola izceļ, viņasprāt, izšķirīgi svarīgos principus, kas ir jānodrošina vēl nezināmajam Sv. Pētera baznīcas īpašniekam. “Pirmkārt, jau vēsturiski Sv. Pētera baznīca iezīmē Reformācijas sākumu Latvijā, kas arī ir brīdis, kad katoļu un luteriskā baznīca sašķeļas. Turpretī mūsdienās Sv. Pētera baznīca ir brīnišķīgs Latvijas ekumenisma tradīcijas paraugs – baznīca, kurā darbojas gan luterāņu, gan katoļu draudze, kalpojot par dzīvu liecību Baznīcas, kuru veido visi ticīgie cilvēki, vienotībai. Savā ziņā liecība par izlīguma iespējamību starp kristīgajām konfesijām. Diemžēl daudzviet Eiropā ekumenisms nav pašsaprotama lieta, un tāpēc šī ir vēl jo rūpīgāk lolojama un sargājama vērtība Latvijas sabiedrībā. Sv. Pētera baznīcai ir jābūt atvērtai ekumenismam arī turpmāk, “ uzsver vicemēre.
Par rīdzinieku līdzekļiem celtā baznīca vienmēr ir bijusi atvērta un pieejama sabiedrībai un dažādām kultūras norisēm, kam arī jāturpinās un baznīcai ir jāturpina būt atvērtai sabiedrībai un kultūrai. “Ieņēmumiem no torņa darbības, kas ļoti vilina “dažādus preciniekus”, ir jātiek ieguldītiem pašā kultūrvēsturiskajā piemineklī, kā to nosaka likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Ņemot vērā, ka Sv. Pētera baznīca ir “bezsaimnieka manta”, tad šo punktu Rīga līdz šim nebija apzinīgi pildījusi, veicot tikai minimālus un nepietiekamus ieguldījumus. Piemēram, izrādās, ka baznīcā nav izbūvēta ugunsdrošības sistēma, ko šogad prasīsim SIA “Rīgas nami” sakārtot, “ informē L.Ozola.
Viņa uzskata, ka īsts “lakmusa papīrs” mūsu sabiedrības vērtībām var kļūt jautājums par Vācijas Bundestāga pielemtajiem potenciālajiem 32 miljoniem eiro Pēterbaznīcas atjaunošanai. Te ir ļoti svarīgi apzināt nosacījumus šāda finansiālā atbalsta saņemšanai: ja, piemēram, izrādītos, ka nosacījums ir vācu draudzes līdzdalība Sv. Pētera baznīcas īpašumtiesībās, tad tā, kā pieņem L.Ozola, būtu “tirgošanās” ar tautas mantojumu. Līdzīgi kā mūsu lauksaimniecības zemes un mežus, arī Sv. Pētera baznīcu prom jau neaizvedīs, bet pašiem arī nepiederēs. “Man tas ir valsts pašcieņas, nacionālās pašapziņas jautājums, arī brieduma jautājums, ka spējam parūpēties par savas tautas mantojumu. Būt atbildīgam saimniekam ne vienmēr ir vieglāk, bet to taču nozīmē brīvība un pašiem sava valsts, “ piebilst L. Ozola.
L. Ozola :”Ņemot vērā to, ka Sv. Pētera baznīcu kā visas tautas mantojumu nav iespējams pārvērtēt, uzskatu, ka Latvijas sabiedrībai ir jāiesaistās diskusijā par to, kam būtu nostiprināmas īpašumtiesības uz Sv. Pētera baznīcu. Protams, ņemot vērā faktu, ka Sv. Pētera baznīca 10 gadus ir bijusi Rīgas domes valdījumā, tās īpašumtiesību nostiprināšana Zemesgrāmatā būtu pašsaprotama. Un tad tam sekotu arī finansējums, kā domes tā Eiropas Savienības struktūrfondu. Bet, tas, ka Rīga varētu uzņemties atbildību par celti, kas vēl nenozīmē, ka tā kļūst par sekulāru celtni – jo tieši cilvēki, viņu dedzība un darbs piepildīs Sv. Pētera baznīcu ar saturu.”
Papildus informācijai: Hildegarde Graumane, vicemēres L.Ozolas biroja vadītāja, tel. 26488722.