Par sociālajiem jautājumiem lielākoties sabiedrība sāk interesēties tikai tad, kad nākas ar tiem saskarties personīgi. Taču politiķiem šī joma sāk interesēt pirms vēlēšanām. Te vienmēr būs iespēja uzrunāt mazāk aizsargāto sabiedrības daļu un dalīt karstos solījumu pīrādziņus, kas pēc laika izrādās ir tikai skatlogu butaforija. Ir skaidrs, ka sociālā joma, badināta gadu desmitiem, šķietami vienkārši pakļaujas populistiskiem saukļiem un solījumiem par ātrām pārmaiņām un cilvēku cienīgu dzīvi.
Gatavojoties Rīgas domes vēlēšanām, man bija pilnīgi skaidrs, ka ir virkne lietu, kas nav gadiem sistemātiski darītas. Man gan bija arī skaidrs, ka kolēģi sociālajā nozarē ir apveltīti ar milzu pacietību, jo tā viņiem nepieciešama arī ikdienas darbā. Tomēr, izvērtējot esošo situāciju Rīgā un izpētot, kas mūs kā sabiedrību sagaidīs tuvāko 20 gadu laikā, man bija pilnīgi skaidrs redzējums – pirmkārt, Rīgai ir jākļūst par sociālo pakalpojumu inovāciju pilsētu, jo te objektīvi pieejami vislielākie cilvēkresursi. Otrkārt, sociālajai nozarei ir jākļūst par Rīgas prioritāti. Mums vairs nav tiesības cerēt, ka sociālo sistēmu noturēs cilvēku entuziasms.
Es neslēpšu, ka tāds uzstādījums paģērē cilvēku domāšanas maiņu, jo, pirmkārt, jāsaprot – ieguldījums cilvēkos nav tēriņi, bet ilgtermiņa investīcija. Ietekmi un ieguvumus jutīs gan sabiedrība, gan pašvaldības budžets. Piemēram, Rīgā sociālais pakalpojums aprūpe mājās ir pieejams jau gadiem, tas ir populārs un ļoti vajadzīgs pakalpojums gan senioriem, gan pieaugušajiem un bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Šis pakalpojums nodrošina iespēju piederīgajiem būt aktīviem sabiedriskajā un profesionālajā dzīvē – studēt, strādāt, atpūsties, piepildīt savus sapņus un mērķus. Rūpes par tuvinieku uzticētas profesionālim.
Situācijās, kad par savu tuvinieku nespējam parūpēties paši, izmantojam pašvaldības vai valsts finansētus sociālos pakalpojumus, kurus īsteno nevalstiskās organizācijas. Faktiski pieņemam, ka nododam rūpes profesionāļu rokās. Kas notiek, ja ilgstoši pakalpojuma cena netiek palielināta? Pakalpojuma sniedzējs nespēj samaksāt pienācīgu atalgojumu profesionālam darbiniekam, kurš savukārt meklē iespēju nopelnīt citur. Radušās vakances aizpilda nevis konkursa kārtībā, bet darba devējs ir priecīgs pieņemt to, kurš izrāda vispār interesi nākt un darboties. Un diemžēl jāatzīst, ka šāda situācija nenāk par labu ne pakalpojuma kvalitātei, nedz profesijas prestižam.
Pakalpojums Aprūpe mājās ir viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem Rīgā. Tādēļ jo īpaši svarīgi ir darīt iespējamo, lai senioru aprūpē varētu piesaistīt labākus darbiniekus. Pēdējo divu gadu laikā esam par 42% palielinājuši darba samaksu par pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ļaujam pakalpojuma sniedzējam nodrošināt labāko iespējamo aprūpes kvalitāti vai pavisam neatteikties no šī pakalpojuma sniegšanas. Lai ilustrētu situāciju – šī perioda pieaugums ir lielāks nekā to nodrošināja iepriekšējās domes sasaukumā visos 10 tā darbības gados.
Nu jau vairs īpaši nav jārunā arī par sociālajā sfērā strādājošo pārslodzi. Kamēr runājām par cilvēkresursu trūkumu, šis jautājums mediju dienas kartībā nenonāca, tad Ukrainas kara un Latvijā mītošo bēgļu dēļ laiku pa laikam nozare tiek sadzirdēta. Rīga jau ilgstoši atalgojuma ziņā nespēj konkurēt ar Pierīgu, lai arī pakalpojuma kvalitātes un daudzveidības ziņā ir galvastiesu pārāka par daudzām bagātajām pašvaldībām. Intensīva darba rezultātā mums ir izdevies panākt situācijas uzlabošanos, rodot risinājumu sociālās jomas darbinieku atalgojuma palielinājumam. Kopš šī gada jūlija Rīgas sociālajā sistēmā strādājošajiem palielināts atalgojums par 10%, bet kopumā kopš 2019.gada atalgojums palielināts pat vairāk nekā par piecdesmit procentiem.
Piemēram, Bērnu un jauniešu centra audzinātāji, kas faktiski ir svarīgākie cilvēki šo bērnu dzīvē, 2019. gada nogalē saņēma 590 eiro. Cik daudz radošu un izglītotu profesionāļu ir gatavi strādāt par šādu algu? Šobrīd audzinātāju atalgojums ir 900 eiro, kas nozīmē, ka mums ir izdevies to palielināt par 53%. To darot, esam radījuši apstākļus, lai bērni saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu un daudz motivētākus audzinātājus.
Tikmēr sociālajiem darbiniekiem, sociālā darba un sociālās palīdzības organizatoriem , kam šobrīd ir milzīga slodze, mums izdevies palielināt atalgojumu līdz pat 40%. Atzīstu, aizvien nepietiekoši, ilgtermiņā šim kāpinājumam ir jāturpinās, tomēr šobrīd ar savu rīcību esam pierādījuši, ka priekšvēlēšanu laikā Progresīvie! solījumus pilda. Arī ļoti sarežģītos apstākļos, kādos man un kolēģiem nācies strādāt, arī faktiska pašvaldības budžeta stagnācijas apstākļos.
Zinu, sociālajā jomā paveiktais bieži padarīto darbu sarakstos neparādās, jo tie jautājumi nav “seksīgi”. Tomēr saviem kolēģiem politiķiem, kā cilvēks ar lielu pieredzi sociālajā jomā un pieredzi, vadot politiski sociālās jomas procesus pašvaldībā, atļaušos dot vienu padomu – neaizmirstiet par sociālo jomu arī pēc vēlēšanām. Tā tiešā veidā skar ne vien jūsu vēlētājus, bet agrāk vai vēlāk skars arī jūs pašus.
Viesturs Kleinbergs, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs (PAR!/Progresīvie)
Publicēts: 28.09.2022.