Ko tur liegties, mēs dzīvojam izaicinājumu pilnā laikā. Vēl nesen domājām par to, kā atturēt cilvēkus no kopā sanākšanas un pulcēšanās, bet tagad mums jādomā par iedzīvotāju saliedēšanu, bumbu patvertnēm un stratēģiskajām pārtikas rezervēm. Reizēm šie notikumi pat liek aizmirst, kādā skaistā valstī un pilsētā mēs patiesībā dzīvojam. Ejot cauri pilsētas centram vai viesojoties apkaimēs, es redzu – Rīga attīstās, top kārtīgāka, drošāka un skaistāka. Ar katru dienu.
Liels nopelns tajā ir Rīgas domes un tās iestāžu darbiniekiem, kuri pilda savus pienākumus pēc labākās sirdsapziņas, kļūst par sava uzdevuma entuziastiem un nereti izdara vairāk, nekā iekļauts amata aprakstā.
Tikai pateicoties šādiem darbiniekiem, mums ir izdevies Rīgā ierobežot azartspēles un virzīt uz priekšu savus pašvaldības civilās aizsardzības risinājumus. Un te jāatzīmē, ka mēs šeit kā pašvaldība risinām valsts nozīmes jautājumus, kur pašai valstij pietrūkst izlēmības, spēka vai motivācijas. Ja mēs kopā nerīkotos, ticiet man, Rīgas Centrālajā stacijā atkarīgos joprojām iekšā vilinātu leģendārā zaudētava un iedzīvotāji par bumbu patvertnēm kaut ko būtu dzirdējuši tikai no melnbaltām filmām.
Politisko gribu apvienojot ar pašvaldības darbinieku pūlēm un jā – arī viņu doto drošības sajūtu, ka šie milzu projekti ir paceļami, mums faktiski ir izdevies aizsteigties priekšā visai Latvijai, pieņemt un īstenot dzīvē šos vēsturiskos lēmumus, kuri, cerams, iedvesmos arī citas pašvaldības rīkoties līdzīgi.
Runājot par azartspēlēm, Veselības ministrija savā pētījumā lēš, ka ar šo atkarību Latvijā sirgst aptuveni 80 000 iedzīvotāju, 16 000 no viņiem problēmas ir smagākajā pakāpē. Ja pieskaita šo cilvēku ģimenes locekļus un citus ietekmētos – tā ir liela mūsu sabiedrības daļa, kas ik dienas cieš no šīs sērgas. Apzinos, ka mūsu zināmā mērā radikālais solis neatrisinās visus atkarību izaicinājumus, bet tas mazinās riskus un krietni uzlabos dzīves kvalitāti un drošību Rīgas apkaimēs.
Šonedēļ plašāku sabiedrību iepazīstinājām ar mūsu Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes ziņojumu par bumbu patvertnēm. Neraugoties uz to, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājuši jau gandrīz divi gadi, un nesen sācies vēl viens karš, šis civilo aizsargbūvju jautājums ir vientuļā laukā pamests, ar nezālēm aizaudzis un joprojām no normatīvā regulējuma izsvītrots. Šobrīd to beidzot ar lielām pūlēm esam izkustinājuši, un te atkal bijis nopelns nesen izveidotajai Rīgas domes Civilās aizsardzības pārvaldei un tās darbiniekiem, kuri pēdējo mēnešu laikā izdarījuši nenovērtējamu darbu – izstrādājuši galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, veidojuši instrukciju militāra apdraudējuma situācijām un apzinājuši visas Rīgas vēsturiskās bumbu patvertņu vietas. Manā skatījumā viņu paveiktais sniedz pienesumu drošības kultūras veidošanai visā Latvijā.
Šos darbus esam paveikuši pēc pašu iniciatīvas, reaģējot uz drošības izaicinājumiem pasaulē un izturoties atbildīgi pret mūsu iedzīvotājiem. Ar nepacietību gaidījām un nesenajā Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē uzzinājām, ka Ministru kabinetā nupat atkārtoti tiek virzīts Iekšlietu ministrijas un VUGD informatīvais ziņojums par aizsargbūvēm. Tas ir viens solis virzienā uz mums tik akūti nepieciešamo Patvertņu būvnormatīvu, kas ļautu beidzot sistemātiski pieķerties civilo aizsargbūvju sistēmas sakārtošanai. Man nav nekādu šaubu, ka bez mūsu aktivitātēm šis process valsts līmenī ietu vēl krietni lēnāk.
Protams, esam mazāki, mobilāki un arī izmantojam to. Bet pie mums strādā darbinieki, kuriem rūp, kuri ir savas pilsētas patrioti un nav pazaudējuši saikni ar savu galveno darba devēju – Rīgas iedzīvotājiem. Un tas ir vissvarīgākais.
Valsts svētku mēnesis un tuvojošies Ziemassvētki sniedz mums labu iespēju aizdomāties par sasniegto un par to, kas mums vēl priekšā šajā lieliskajā pilsētā. Būvēsim to skaistu un drošu kopā!
Rīgas vicemēre Linda Ozola