25. un 27. aprīlī plkst. 14.00 Dauderi (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) aicina interesentus uz gida vadītu tematisku ekskursiju “41 olekts virs Dauderu kāpas”. Tajā varēs uzzināt gan Dauderu dārza, gan parka vēsturi, būs iespēja uzkāpt mākslīgo pilsdrupu skatu platformā un apjaust, cik gara īsti ir 41 olekts. Tāpat varēs iepazīt vizuālās liecības no pilsdrupu torņa vēstures. Ekskursija sāksies krāšņajā Dauderu dārzā un turpināsies namam pieguļošajā parkā, ko pagājušā gada vasarā labiekārtoja un atjaunoja.
Maksa par ekskursiju – 6.00 EUR. Vietu skaits ekskursiju grupās ir ierobežots, tāpēc muzejs aicina iepriekš pieteikties, rakstot uz dauderi@lnvm.gov.lv vai zvanot pa tel. +37167392229; +37167391780. Dauderu muzeja telpu apmeklējums cenā nav iekļauts.
Dauderi ir alus rūpnieka Ādolfa fon Bingnera 19. gs. beigās celts savrupnams ar piemājas dārzu un 2,2 hektāru lielo parku, ko izveidoja sākotnēji mežainā kāpu teritorijā. Vispirms kāpa tika iekopta kā zaļā zona “Waldschlöβchen” alus darītavas teritorijā, bet vēlāk tā kļuva par savrupnama privātu daļu. Parku un dārzu ierīkoja pēc Rīgas pilsētas dārzu pārvaldes direktora Georga Kūfalta projekta. Tuvāk namam bija regulāri stādījumi, tālākā daļā tika izveidots ainavu parks ar mākslīgu ūdenskrātuvi, pastaigu celiņiem un apstādījumiem. Parkā tika sastādīti gan vietējie, gan svešzemju koki un krūmi, daļa no tiem saglabājušies līdz mūsdienām. Līkumotie celiņi, mākslīgā ūdenstilpne, kas veidota dabīga dīķa formās, un kāpas augstākajā daļā izveidotās mākslīgās pilsdrupas radīja romantisku un noslēpumainu gaisotni. Parka ainavu varēja baudīt no nama terases un balkona, kā arī no rotondas, kas parka stūrī skatāma arī šodien.
Vēl plašāks skats uz visu apkaimi pāri alusdarītavas ēku jumtiem Daugavas un Mežaparka virzienā pavērās no ūdenstorņa, kur bija izbūvēta arī labiekārtota platforma. Jau senākajos “Waldschlößchen” attēlos no 1870. gadu beigām redzams, ka aiz alusdarītavas ražošanas ēkām, augstākās kāpas virsotnē paceļas koka ūdenstornis, jo kvalitatīvs ūdens bija viena no alus izejvielām. 19. gs. beigās vecā torņa vietā uzbūvēja jaunu ūdenstorni, kas saglabājies līdz mūsdienām.
Būvi vizuāli izveidoja kā senas pilsdrupas – no lauzta plienakmens gabaliem, ar neregulārām šuvēm, neoromānikas stila logailām un durvīm. Līdztekus saimnieciskām funkcijām ūdenstornī bija izveidota arī labiekārtota un ar kamīnu apkurināma telpa, no kuras pavērās lielisks skats uz apkārtni. 20. gs. 30. gadu otrajā pusē, kad Dauderi kalpoja kā Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence un ūdenstornis vairs nepildīja savu sākotnējo funkciju, torņa zālēs tika iekārtots interjers, kurā bija apvienoti neoromānisma un “latviskā stila” elementi. Tornī bija ievilkta arī telefona līnija. Vēlāk padomju propagandā Dauderu ūdenstorņa telpa tika dzēlīgi kritizēta kā “valdnieku istaba latviskā stilā”, kur K. Ulmanis vēlējies sevi iztēlot “par seno latviešu pēcteci”. No 1960. gadiem torni treniņiem izmantoja alpīnisti. 1998. gadā mākslīgās pilsdrupas ar parku kļuva par Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekli, un mūsdienās tās ir atzītas kā vienas no nozīmīgākajām šāda veida būvēm Latvijā.
2021.–2024. gadā notika Dauderu parka vērienīga atjaunošana. Tagad publikai ir pieejamas arī mākslīgās pilsdrupas. Dauderi aicina izmantot iespēju un pavērties uz pilsētu no putna lidojuma, vienlaikus ekskursijā uzzinot daudz jauna un nezināma par vienu no skaistākajiem Sarkandaugavas apkaimes parkiem.
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. Kopš 1920. gada muzejs atradies Rīgas pilī, izņemot laikposmu no 2013. līdz 2024. gadam, kad tika renovētas pils telpas. Muzejs atgriezies Rīgas pilī, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderi un Tautas frontes muzejs.
Dauderu nama, kā arī tā dārza un parka bagātā vēsture atspoguļo visas Rīgas un Latvijas vēstures gaitu. Ēka celta 1897. gadā kā alusdarītavas “Waldschlößchen” (mūsdienās “Aldaris”) īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa, bet no 1937. līdz 1940. gadam savrupnams ar tam pieguļošo dārzu un parku tika labiekārtots kā vērienīga Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Padomju okupācijas laikā ēka tika pielāgota aģitpunkta un bērnudārza vajadzībām, bet kopš Trešās atmodas ēkā pastāv muzejs. 2010. gadā Dauderi kļuva par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļu, kurā pēdējos gados aktīvi veikta ekspozīcijas atjaunošana un modernizācija. Savukārt Dauderu parks jebkurā gadalaikā iepriecinās apmeklētājus ar pārdomātiem, saskanīgiem apstādījumiem un interesantu reljefu, raksturojot sava laika elites priekšstatus par ērtu dzīvi pilsētā.