Cilvēki sēž uz soliņa

Pateicoties dažādiem Rīgas pašvaldības veiktajiem pasākumiem – agrākai smilšu savākšanai, ielu mitrajai uzkopšanai un dubultajai virsmas apstrādei grants ielās,  pēdējo gadu laikā galvaspilsētā samazinājies putekļu piesārņojums, liecina Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta apkopotā informācija.

“Pēdējo gadu laikā esam mērķtiecīgi pilnveidojuši un aktivizējuši ielu tīrīšanu – sākot ar agrāku smilšu savākšanu, regulāru mitro uzkopšanu un beidzot ar dubulto virsmas apstrādi grants seguma ielās. Šie pasākumi nav tikai kosmētiski – tie būtiski ietekmē gaisa kvalitāti Rīgā. Dati skaidri parāda, ka smalko putekļu daudzums pilsētā samazinās, un tas tiešā veidā nozīmē labāku veselību mūsu iedzīvotājiem. Tā ir laba zīme, ka ejam pareizā virzienā – tīrāka vide un ilgtspējīga pilsēta ir mūsu prioritāte,” uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Putekļu daudzuma samazināšanās

Ievērojami samazinājies Rīgas gaisā esošo sīko putekļu daudzums (PM2.5) - 2020. gadā to bija 14,2 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2023. gadā tas samazinājās līdz 12,8 mikrogramiem un 2024. gadā jau līdz 10,5 mikrogramiem uz kubikmetru gaisa.

Tāpat samazinājies sīko putekļu (PM10) daudzums  koncentrācija - Brīvības ielas monitoringa stacijā 2020. gadā tā bija aptuveni 25–30 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2024. gadā vairs tikai 18–22 mikrogrami uz kubikmetru gaisa.

Brīvības ielā, kur Rīgai parasti ir visvairāk pārsniegumi, daļiņu PM10 pieļaujamā 24 stundu robežvērtība cilvēka veselības aizsardzībai (50 mikrogrami uz kubikmetru gaisa) 2023.gadā tika pārsniegta 15 dienas, bet pērn – piecas dienas. MK noteikumi paredz, ka pārsniegumu var būt līdz 35 dienām.

PM10 daļiņu normas pārsniegumi:

  • 2020. gads: ~30–40 dienas.
  • 2021. gads: ~25–35 dienas.
  • 2022. gads: ~20–30 dienas.
  • 2023. gads: ~15 dienas.
  • 2024. gads: ~5 dienas

Brauktuvju un ietvju tīrīšana

Rīgas ielās aktīvi turpinās brauktuvju un pārvadu uzkopšana pēc ziemas sezonas. 1. un 2. uzturēšanas klases brauktuves attīrītas jau teju 100 % apmērā, kur tas iespējams bez papildus ceļa zīmēm. Darbi vēl turpinās 3.kategorijas ielās. No šīs nedēļas beigām pilsētā plānots ieviest īslaicīgus apstāšanās un stāvēšanas liegumus vairākos ielu posmos, kur gar ielu malām atļauts stāvēšanai novietot transportlīdzekļus.

Arī ietvju tīrīšanā jau teju noslēdzies pirmais pilnais uzkopšanas cikls, notīrot ietves gandrīz 3000 km garumā. Pirmo tīrīšanas ciklu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā plānots pabeigt līdz 17.aprīlim, savukārt otro sākt no 22.aprīļa. Vienlaikus ārpus Rīgas vēsturiskā centra sākts jau otrais attīrīšanas cikls.

Gaisa kvalitātes uzlabošana

Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanās atbilst plašākām Eiropas Savienības pūlēm samazināt daļiņu daudzumu, ko veicina stingrākas emisiju regulas un pilsētas tīrīšanas iniciatīvas. Diemžēl gaisa kvalitāti Rīgā ietekmē arī pārrobežu pārnese, kad piesārņojošās vielas nonāk vēja ietekmē arī Latvijā un Rīgā, kā piemēru var minēt Sahāras tuksneša putekļus 2024. gada pavasarī, kā arī, valdot dienvidu un austrumu vējiem, piesārņojums nāk no Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas ugunsgrēkiem. Klimata pārmaiņas ir pasliktinājušas pavasara putekļu līmeni Ziemeļeiropā, taču Rīgas pašvaldības veiktie pasākumi mazināja daļu no šiem efektiem.

Pašreizējā Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2021.-2025. gadam ir devusi pozitīvus rezultātus. Daudzi pasākumi tiek veikti pastāvīgi, kas pakāpeniski uzlabo gaisa kvalitāti. Piemēram:

  • Apkures joma: Iedzīvotāji arvien vairāk izmanto alternatīvos energoresursus, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Vecās apkures iekārtas tiek nomainītas uz videi draudzīgākām.
  • Transports un satiksmes infrastruktūra: Tiek veidoti mobilitātes punkti pie dzelzceļa stacijām. Plānots tramvaja līnijas pagarinājums līdz mobilitātes punktam "Šķirotava", jaunas sabiedriskā transporta joslas, velo infrastruktūra, vilcienu infrastruktūras attīstība.
  • Videi draudzīgs sabiedriskais transports: Iegādāti jauni videi draudzīgi transportlīdzekļi un izveidota atbilstoša infrastruktūra.
  • Dubultās virsmas apstrāde grants ielās -  kopš 2021. gada tā ir veikta gandrīz 300 00 m2 jeb 30 hektāru platībā.

Lai nodrošinātu precīzus gaisa kvalitātes datus, Rīgā darbojas vairākas gaisa monitoringa stacijas. Mājokļu un vides departaments uztur stacijas Brīvības ielā 73, Mīlgrāvja ielā 10, un Pārdaugavā privātmāju teritorijā Kantora-Slampes ielu krustojumā, bet VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” - Kr. Valdemāra ielā 65 un Kronvalda bulvārī 4. Tāpat savas stacijas uztur Rīgas brīvostas pārvalde un vairāki Rīgas ostas uzņēmumi.

Sekot līdzi gaisa kvalitātei (Rīgas gaisa kvalitātes indekss (GKI) var Mājokļu un vides departamenta mājas lapā https://gmsd.riga.lv/main.php

Savukārt trīs dienu gaisa kvalitātes prognozei var sekot līdzi https://www.rigaairtext.lv/

Patlaban tiek izstrādāta jaunā gaisa kvalitātes uzlabošanas programma 2026.-2030. gadam. Intensīvi notiek sanāksmes ar iesaistītajām institūcijām, tiek apkopoti gaisa kvalitātes monitoringa rezultāti par iepriekšējiem gadiem, veikti piesārņojošo vielu izkliedes aprēķini izvēlētajiem pasākumiem, analizēta to ietekme uz rūpniecību, transportu un mājsaimniecībām, kā arī pasākumi tiek prioritizēti. Vasaras beigās vai rudens sākumā sabiedrība varēs iepazīties ar gaisa rīcības programmas projektu un izteikt savu viedokli sabiedriskajā apspriešanā.

Lielākie gaisa piesārņotāji Rīgā ir putekļi - PM 2,5 un PM10 daļiņas , nevis CO2. Dīzelis ir daudz piesārņojošāks nekā benzīna transportlīdzekļi. Ir arī faktori, kurus nevaram ietekmēt (piemēram, Sahāras tuksneša putekļi, mežu ugunsgrēki u.c.). No 2030. gada būs stingrākas gaisa kvalitātes robežvērtības.

Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.