Ar pirmo mierinājuma koncertu Latvijā Lielajos kapos atklāts atjaunotais Rīgas rātskunga Hermaņa Ādama Krēgera dzimtas kapeņu mauzolejs un pazemes kripta. Rīgas pieminekļu aģentūra restaurācijai un rekonstrukcijai saņēmusi pašvaldības piešķirtos 114 000 eiro. Pasākumā piedalījās Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, pašvaldības Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece, restaurācijas veicēja SIA “RERE meistari” pārstāvji, Rīgas domes darbinieki un interesenti.
Šī ir pirmā lielā restaurācija Lielajos kapos, kurā sakārtota arī pazemes struktūra. Krēgeru kapenes ir daudz plašākas zem zemes nekā virszemē. 19. gadsimta pirmajā pusē Krēgeru dzimta ir saistīta ar labdarību un mecenātismu, līdzekļus atvēlot sabiedrībai derīgiem pasākumiem, tai skaitā etnogrāfa un vēsturnieka Johana Kristofa Broces zīmējumu krājuma iegādei pilsētas bibliotēkai.
“Krēgeru kapenes ir ļoti redzama struktūra, kura ietekmē kopējo ainavu, vienlaicīgi vēstot stāstu par neredzamo, paslēpto pazemes pasauli. Šī virszemes būves un kriptas restaurācija ir jau ceturtā lielā apjoma restaurācija vēsturiskajā Lielo kapu memoriālā. Jau 2018. gadā tika restaurēta barokālā aptiekāra Veicenbreijera kapliča, 2023. gadā pabeigtas divas lielas restaurācijas – mecenātu Vērmaņu kapa kompleksa atjaunošana un unikālā metāla baldahīna restaurācija un atgriešana Lielajos kapos. Šobrīd ir pilna pārliecība, ka Rīgas pieminekļu aģentūra ir gatava lielāka apjoma restaurācijas darbiem, ja vien būs pietiekams finansējums,” uzsver Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.
“Lai rīdziniekiem uzlabotu pieejamību un infrastruktūru, viens no turpmākajiem projektiem Lielajos kapos ir celiņu atjaunošana, protams, ievērojot un saglabājot unikālās kultūrvēsturiskās vērtības. Šādas senas kapsētas ir ne tikai vieta, kur godināt kādreizējo Rīgas iedzīvotāju piemiņu, bet arī svarīgs kultūrvēsturiskais un dabas mantojums, kas ir pelnījis mūsu cieņu un rūpes. Lielie kapi ir mūsu kultūras mantojuma daļa, un tie ir jāaizsargā un jāsaglabā. Mēs vēlamies, lai šī vieta kļūtu par pievilcīgu un pieejamu teritoriju, kur ikviens var nākt, lai atcerētos, apdomātos un gūtu mieru. Kopā varam radīt vidi, kas ne tikai saglabā pagātni, bet arī veido nākotni,” vērtē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.
Restaurāciju un rekonstrukciju veica meistaru grupa poļu restaurācijas ekspertu Dariusa Trzaskalika un Bartolomeja Kubiaka vadībā un ar tiešu viņu dalību, savukārt metāla darbus veica Oskars Vincevičs.
Pateicoties vēstures entuziastam Askoldam Dresleram noskaidrots, ka kapenēs bijuši 18 apbedījumi. Senākais par Krēgeru dzimtas apbedījumu vēstošais ieraksts Sv. Pētera draudzes kapu grāmatā, kura iesākta 1864. gadā, ir par Krēgeru kapelā apbedīto Hermaņa Ādama Krēgera meitu Luīzi Karolīni Šmiti, dzimušu Krēgeri. Savukārt pēdējais ieraksts, kurā pieminēta Hermaņa Ādama kapela, ir par 1938. gada 7. septembrī apbedīto Margarētu Krēgeri. Iespējams, ka Margarēta apglabāta blakus vai pretī kapelai. Šobrīd nevienā Lielo kapu kapeņu mauzoleju kriptā neatrodas apbedījumi.
Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: Antra.Gabre@riga.lv
