Informācija medijiem Pilsētā Pilsētvide
Velobraucējs

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, tā pirmdien, 29.martā, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

“Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam” sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs sēdes laikā komiteju informēja par satiksmes intensitātes, sastrēgumu, ceļu satiksmes negadījumu un SIA “Rīgas satiksmes” datiem, kā arī iedzīvotāju un uzņēmēju aptauju rezultātiem. Departaments datu ievākšanu sāka 2020. gada 1. decembrī.

Decembrī un janvārī tika koriģēts luksoforu savstarpējās koordinācijas plāns, pakārtojot to reālajai ielu posmu caurlaides spējai un ņemot vērā braukšanas joslu platuma samazinājumu. Pēc luksoforu savstarpējās koordinācijas plāna precizēšanas sabiedriskā transporta kavējumi pēcpusdienas pīķa stundās tika samazināti vairāk nekā uz pusi. Piemēram, ja līdz 18. decembrim darba dienās virzienā no Centrālās stacijas sabiedriskā transporta kavējumi starp pieturvietām “Centrālā stacija” un “Zemitānu stacija” atsevišķās stundās bija līdz 11 minūtēm, tad visā eksperimenta periodā kopumā tos izdevās samazināt līdz piecām minūtēm atsevišķās pēcpusdienas pīķa stundās. 

Satiksmes departaments veica arī satiksmes plūsmu modelēšanu, analizējot, kā kreisā pagrieziena manevra aizliegšana uz Elizabetes ielu (rītā un vakarā) ietekmē satiksmes plūsmu A. Čaka ielā. Modelēšanas rezultātā secināts, ka aizliegt pagrieziena manevrus uz un no A. Čaka ielas nav lietderīgi, jo kopumā tiek vēl būtiskāk ietekmēta ielu noslodze piegulošajās ielās.

Iekšlietu ministrijas un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja dati liecina, ka salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, laikā no 1. decembra līdz 18. martam, A. Čaka ielā ir samazinājies ceļu satiksmes negadījumu (CSN) un saskaņoto paziņojumu skaits. No 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 18. martam A. Čaka ielā notika pieci CSN un tika sastādīti 17 saskaņoties paziņojumi, bet laikā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 18. martam tika fiksēti trīs CSN un septiņi saskaņotie paziņojumi.

Attiecībā uz pagaidu velojoslu noslodzi Satiksmes departamenta skaitīšanas dati liecina, ka 2020. gada 20. novembrī laikā no plkst. 8.00 līdz 09.00 A. Čaka un Matīsa ielas krustojumā virzienā uz centru pagaidu velojoslu izmantoja 34 velobraucēji, 10. decembrī – 42 velobraucēji, bet 17. martā – 14 velobraucēji. Pēcpusdienā virzienā no centra pērnā gada 20. novembrī pagaidu velojoslas izmantoja 70 velobraucēji, 10. decembrī – 37 velobraucēji, bet šī gada 17. martā – 23 velobraucēji. 

Tāpat decembrī tika veiktas A. Čaka ielas un tuvējo apkaimju iedzīvotāju un tirgotāju aptaujas. Iedzīvotāju vidū 35% aptaujāto atbalsta velojoslu izveidi A. Čaka ielā, kamēr 65% ir drīzāk pret. Gan aptauju dati, gan sociālo mediju novērojumi apstiprina, ka velojoslu izveidi vairāk atbalsta mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, kamēr kritiskāki ir autobraucēji un sabiedriskā transporta pasažieri. Uzņēmēju un tirgotāju vidū 24% pauduši pozitīvu viedokli par pagaidu velojoslu izveidi, 68% sliecas domāt pretēji, kamēr 8% konkrētu viedokli aptaujas veikšanas brīdī sniegt nevarēja. Gan iedzīvotāji (61%), gan uzņēmēji (58%) ir pozitīvāk noskaņoti pret velojoslu izveidi citviet pilsētā, sliecoties piekrist apgalvojumam, ka tās ir nepieciešamas, bet ne A. Čaka ielā.

Iedzīvotāju aptauja veikta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu kompāniju “Norstat”, aptaujājot 500 A. Čaka ielas un tuvējo apkaimju iedzīvotājus. Arī uzņēmēju aptauja veikta sadarbībā “Norstat”, aptaujājot 100 A. Čaka ielas un tuvējo apkaimju tirgotājus un uzņēmējus.

Jau ziņots, ka 2020.gada 1.decembrī sākās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments. Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes kustības un iedzīvotāju apmierinātības mērījumus, lai pieņemtu datos un mērījumos balstītu lēmumu par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.