Ceturtdien, 22.aprīlī, Zemes dienā, valsts un pašvaldības atbildīgo institūciju pārstāvji, eksperti un interesenti tiešsaistē diskutēja par centralizētās siltumapgādes politiku Rīgā, par pamatu ņemot Rīgā, Daugavas labajā krastā, Rencēnu ielā 30 plānoto katlumājas būvniecību.
Diskusijas iniciatore, Rīgas vicemēre Linda Ozola, uzvēra: ”Lai nodrošinātu labas pārvaldības principu ievērošanu, nodrošinātu domes deputātus ar visu iespējamo informāciju izsvērta un sabiedrības interesēm atbilstoša lēmuma pieņemšanai, notika šī diskusija, kurā piedalījās dažādas iesaistītās puses. Esam ieguvuši informāciju, izdarījuši secinājumus, dažus no tiem smagus, piemēram, ka Rīgā joprojām nav izstrādāta sava enerģētikas politika.”
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns informēja par enerģētikas politikas regulējumu, kas neparedz ierobežojumus būvēt šādas siltumapgādes ražošanas ēkas, uzsverot, ka jebkura jauna enerģētikas spēlētāja ienākšana Rīgas Daugavas labajā krastā jāskatās no piesardzības principa un jāņem vērā, ka labajā krastā jau ir lielas termoelektrocentrāles un nebūtu pareizi jaunām papildus jaudām radīt grūtības šīm stacijām strādāt. Tai pat laikā jebkuram interesentam ir tiesības ienākt un piedalīties siltumapgādes tirgū un veselīga konkurence ir tirgus virzītājspēks.
SIA “Rīgas Bioenergija” valdes loceklis Guntis Skrodelis informēja tieši par pašu būvēt modernu un visām vides prasībām atbilstošu bio-kurināmā katlumāju – kur tā atradīsies, kas tajā paredzēts un cik droša apkārtējai videi tā būs. Viņš vērsa uzmanību uz ieguvumiem no projekta īstenošanas, tostarp siltumenerģijas tarifa samazinājums Rīgas pilsētā, vietējo energoresursu izmantošana, kā arī pārskatāma vides kvalitātes kontrole Rīgā.
AS “Rigas siltums” valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis informēja par visiem neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem, kas atrodas Rīgas labajā krastā, un kādu lomu tie ieņem siltumapgādes nodrošināšanā rīdziniekiem. “Rīgas siltums” iepirkumu veic katru nedēļu, izvērtējot piedāvājumu pēc ekonomiskā pamatojuma. Viņš norāda, ka laika gaitā cenu politika no koģenerācijas stacijas puses bija pietiekami augsta, lai neatkarīgie ražotāji varētu iekļauties tirgū. “Rīgas siltums” turpina pieslēgt centrālajai siltumapgādei arvien jaunus klientus, attiecīgi nodrošinot zemus tarifus, jo izmaksas tiek sadalītas uz arvien vairāk klientiem.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Enerģētiskas departamenta vadītāja Līga Kurevska uzskatāmi demonstrēja kā veidojas siltuma tarifi Rīgā un no kā sastāv gala tarifs. Viņa uzsvēra, ka jaunu jaudu ienākšana un konkurence siltumapgādes ražošanas tirgū mazina siltumenerģijas izmaksas. Ja skatās tieši ietekmi uz tarifu, tad tā kā jaunās ieceres investīcijas tarifā netiek iekļautas, tad ietekme uz tarifu ir neitrāla, bet, skatoties no konkurences viedokļa siltumenerģijas ražošanas tirgū, tam ir ietekme, vismaz īstermiņā noteikti.
Enerģētikas eksperts Ilmārs Stuklis savā prezentācijā runāja par iespējām ražotņu konkurētspējas paaugstināšanai elektroenerģijas tirgū un siltumenerģijas cenas samazināšanai, kā arī par iespējām palielināt nozīmi drošas elektroapgādes nodrošināšanai reģionā. Viņa, kā eksperta, ieteikumi bija Rīgas Enerģētikas Aģentūrai atjaunināt Rīgas siltumapgādes attīstības koncepciju un līdz koncepcijas izstrādei atturēties no nepietiekami pamatotu jaunu siltumenerģijas avotu izveides akceptu sniegšanas. Un pēc tam kad koncepcija tiks izstrādāta, piedāvāt atbilstošajām institūcijām pilnveidot Rīgas pilsētas siltumapgādes tirgus organizatorisko struktūru, darbības principus un uzraudzību.
Savukārt jaunais “Rīgas enerģētikas aģentūras” direktors Jānis Ikaunieks iepazīstināja ar tuvākajiem pašvaldības plāniem un izaicinājumiem enerģētikas jomā. Tie ir jau šā gada laikā izstrādāt pašvaldības ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu, un līdz 2021. gada beigām izstrādāt Siltumapgādes koncepciju Rīgai, kā arī ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu.
Papildus informācijai: Hildegarde Graumane, vicemēres L.Ozolas biroja vadītāja, tel. 26488722.
Informāciju sagatavoja: Ilze Krūkle, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinatore, tālr: 67026011, e-pasts: ilze.krukle@riga.lv.