Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs ir noslēdzis vairāku gadu pētniecības darbu un izdevis grāmatu “Porcelāna stāsti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku atmiņas” – unikālu avotu Latvijas dizaina vēstures un 20. gs. rūpnieciskās kultūras izziņā.
Grāmatā ir apkopotas intervijas ar Rīgas Porcelāna rūpnīcas (RPR) darbiniekiem un strādniekiem. Divdesmit viena persona vēsta par savu dzīves gājumu, darba ikdienu ražotnē un sniedz laikmeta vērtējumu, aptverot periodu no 20. gadsimta četrdesmitajiem gadiem līdz pat 21.gadsimta sākumam.
Mākslinieces Iveta Aigare, Dace Blūma, Natālija Laminska, Aija Mūrniece un Antoņina Paškēviča, mākslinieks Kārlis Knopkens, Konstruktoru biroja darbinieks Jānis Birnis, Ķīmijas laboratorijas priekšniece Tatjana Borovkova un rūpnīcas galvenā tehnoloģe Natālija Molotoka, formētājas-lējējas Vizbulīte Irbīte un Maija Radugina un bibliotēkas vadītāja Olga Zdebska uzbur krāšņu ainu par RPR 1. iecirkni Maskavas ielā 257, kas saistāms ar Kuzņecovu dzimtas vārdu un kur 19. gs. vidū aizsākās porcelāna ražošana. Šobrīd par tā varenību liecina vien skurstenis iepirkumu un izklaides centra “Akropole’’ teritorijā.
Par RPR 2. iecirkni Lēdurgas ielā 3, otru vēsturisko porcelāna ražošanas vietu Rīgā, kas saistāma ar Jesena dzimtas vārdu, vēsta mākslinieces Ilga Dreiblate un Beatrise Kārkliņa, galvenais inženieris Zigurds Konstants, Tehniskās kontroles nodaļas meistare Rasma Krastiņa, Dekolu ceha meistare Skaidrīte Rosicka, modelētājs un vēlāk dizainers Āris Segliņš, Kapseļu ceha meistare Marija Sorokina un Porcelāna ceha priekšniece Aija Strupe.
Visi šie stāsti vēsta ne tikai par darba dzīvi un nopelniem, bet arī par rūpnīcas likvidāciju 1990. gados. Tomēr viena persona, AS “Latelektrokeramika” direktors Ulduzhans Ahmedovs, atklāj, kas ar ēku, cilvēkiem, rūpniecību un tās mantojumu notika pēc tam, 2000. gadu sākumā.
Grāmata ir ilustrēta ar vairāk kā divsimt attēliem: vēsturiskām fotogrāfijām, priekšmetu attēliem, zīmējumiem, skicēm un dokumentiem no Rīgas Porcelāna muzeja krājuma un zinātniskā arhīva, Latvijas Mākslinieku savienības arhīva, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un privātpersonu krājumiem. Lielākā daļa ilustratīvo materiālu ir pirmpublicējums.
Izdevumu papildina informatīvi pielikumi: par citām porcelāna, fajansa un keramikas ražotnēm, kuru darbība ir bijusi saistīta ar RPR, pamata un augstākajām izglītības iestādēm, no kurām ir nākuši kadri, izdevumā minēto tehnisko jēdzienu skaidrojums, avotu un literatūras saraksts, personu rādītājs, kā arī izdevuma kopsavilkums krievu un angļu valodā, ieskaitot intervējamo personu īsas biogrāfijas un konspektīvu interviju satura izklāstu.
Grāmatas 264 lappusēs tiek uzburta krāšņa 20. gadsimta otrās puses Rīgas industriālās dzīves panorāma. Tā ļauj no indivīda perspektīvas ieskatīties neviennozīmīgi vērtētajā padomju periodā un maz apzinātajā, bet bagātīgajā Latvijas industriālajā kultūrā.
Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība.
Sākot no 16. oktobra grāmatu varēs iegādāties Rīgas Porcelāna muzejā, Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā. Pirmajās trīs dienās, 16., 17. un 18. oktobrī, interesenti grāmatu varēs iegādāties par īpašu svētku cenu.
Papildu informācija: Iliana Veinberga, Rīgas Porcelāna muzeja galvenā krājuma glabātāja, tālr. 67012944, e-pasts: iliana.veinberga@riga.lv