Rīgas pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Make Room Europe” un sabiedriskās politikas centru “Providus” 1. novembrī Rīgas rātsnamā organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem – ārvalstu studentiem, uzņēmējiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Rīgu šodien sauc par savām mājām. Pasākumā piedalījās arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.
Šis bija tikšanos cikla ar jauniebraucējiem noslēguma pasākums, kurā sadarbībā ar Rīgas pašvaldības darbiniekiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tika izzināti dažādi līdzdalības un iesaistes veidi pilsētas dzīvē.
Šogad kopā notika sešas tikšanās, kuru laikā jauniebraucēji uzzināja vairāk par NVO lomu pilsētā un par NVO nama piedāvātajām iespējām, par dažādiem līdzdalības mehānismiem, pilsētas bibliotēku tīkla piedāvājumu, Rīgas apkaimēm un līdzdalības iespējām tajās, kā arī pašvaldības līdzdalības budžetu, brīvprātīgo darbu, uzņēmējdarbības atbalstu un naida runas un diskriminācijas atpazīšanu un iespējām par to ziņot.
Šim tikšanos ciklam bija ļoti būtiska loma jauniebraucēju aktīvas iesaistes veicināšanā pašvaldības dzīvē. Klātesošie atzina, ka no visām tikšanās reizēm visvairāk guvuši no apkaimju tematikai veltītās tikšanās Rīgas Centrālajā bibliotēkā, kā arī ļoti lietderīgs bijis pasākums Cilvēktiesību centrā un iespēja gūt informāciju par to, kur griezties dažādos gadījumos, ja tiek aizskartas cilvēktiesības.
Arī pašvaldība un projekta partneri – biedrība “Make Room Europe un sabiedriskās politikas centrs “Providus” – ļoti daudz guva šajā projektā, jo papildus tikšanos ciklam ar jauniebraucējiem gan nevalstisko organizāciju un pašvaldības pārstāvjiem, gan pašiem jauniebraucējiem notika apmācības par līdzdalību, kopradi politikas veidošanā un līderību savas kopienas iesaistei. Bez tam tika veikta izpēte un izveidoti ieteikumi pašvaldībai darbā ar jauniebraucējiem.
Noslēguma pasākumā notika arī diskusijas darba grupās par to, kā jauniebraucēji vēlētos vai plāno iesaistīties pašvaldības dzīvē, ņemot vērā iepriekšējos sešos pasākumos dzirdēto, kādi šķēršļi traucē iesaistīties un kādas tālākās darbības būtu nepieciešamas, lai varētu iesaistīties.
Pārrunāto jautājumu lokā cita starpā izvirzījās šādi: pašvaldības vēlēšanas un iesaistes iespējas tajās, informācijas nepieciešamība par vēlēšanām un politiskajām partijām svešvalodās; iesaiste apkaimju aktivitātēs un biedrībās, tilti starp pašvaldību un NVO, iespēja pretendēt uz pašvaldības finansējumu – nepieciešamība apkaimju u.c. biedrībām piešķirt finansējumu, lai jauniebraucējus iekļautu aktivitātēs, iespēja jauniebraucējiem veidot savas NVO un potenciāli iesaistīties pašvaldības konsultatīvajā padomē, kā arī nepieciešamība pēc informācijas svešvalodās.
Diskusiju dalībnieki uzsvēra arī nepieciešamību pēc informācijas par pašvaldības pakalpojumiem un lēmumiem svešvalodās, kā arī rosināja organizēt pasākumus, kas ļautu vietējiem iedzīvotājiem iepazīt dažādās kultūras, kuru pārstāvji Rīgu sauc par savām mājām. Tāpat tika izcelta nepieciešamība pēc kvalitatīvām valodas apguves iespējām.
Jauniebraucēji vēlas iesaistīties, jo plāno palikt Latvijā, var daudz mācīties, taču arī viņiem ir lieliska pieredze, ar ko dalīties. Tika atzīts, ka ļoti trūkst regulāru pasākumu ārvalstnieku piesaistei, šīs sešas tikšanās bija nozīmīgas un pozitīvi ietekmēja integrāciju, būtu liela vēlēšanās šādas tikšanās turpināt.
Pasākuma dalībniekus uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece L. Ozola. Pārdomās par diskusijās pārrunāto, L. Ozola atzina, ka piedalīšanās pašvaldības vēlēšanās ir ļoti būtisks līdzdalības aspekts, un jauniebraucēju izteikto vēlēšanos balsot atzinīgi novērtēja kā būtisku signālu gatavībai iesaistīties. Runājot par valodas izaicinājumiem, L. Ozola aicināja saprast, ka valodas jautājums ir sensitīvs, ņemot vērā padomju okupāciju, kad tika darīts viss, lai izdzēstu latviešu kultūru un valodu. Latvija ir vienīgā valsts, kurā iespējams saglabāt latviešu valodu, līdz ar to latviešu valodas apguve ir veids, kā izvairīties no divvalodu sabiedrības. Tas gan sākotnēji var radīt neērtības, tomēr jauniebraucēji aicināti saprast, kāpēc ir šāda nostāja, un palīdzēt rūpēties par Latvijas kultūru.
Pasākuma noslēgumā izskanēja biedrības “Make Room Europe” aicinājums būt vienotiem gan kā sabiedrībai, gan kā kopienai. Daudzas kopienas Latvijā nodrošina iespēju mācīties, ir arī citas lielas kopienas kā indiešu, uzbeku, dažādu Eiropas valstu kopienas un tajās kopīgiem spēkiem, jauniebraucējiem daloties ar savām prasmēm ar vietējiem iedzīvotājiem, var tikt radīts kaut kas patiešām skaists!
Pasākums tika organizēts Rīgas pašvaldības, sabiedriskās politikas centra “Providus” un nodibinājuma “Make Room Europe” īstenotā Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros. MILE projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.
