Jautājumi & atbildes par par apdraudējumu un postījumus radošu dzīvnieku medībām pilsētā

Rīgā ietilpst platības un ūdenstilpes, kurās mīt medījamie dzīvnieki, kas rada postījumus videi, apdraudējumu iedzīvotājiem un var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā. Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai medījamie dzīvnieki neapdraudētu sabiedrisko kārtību un drošību, samazinātu epizootijas riskus (īpaši - Āfrikas cūku mēra) un novērstu postījumus īpašumiem un videi.

Savairojusies mežacūku populācija rada draudus pilsētas būtiskam ekonomiskajam stūrakmenim  - ostas pilnvērtīgai darbībai, jo, pilsētas teritorijā konstatējot Āfrikas cūku mēra gadījumu, tiks ierobežots vai apturēts dzīvnieku izcelsmes produktu un dzīvnieku barības eksports un tranzīts.

Bebri rada apdraudējumu un zaudējumus pilsētas videi, iedzīvotajiem un īpašumam, bebru dambji traucē meliorācijas sistēmas (mazās upītes, grāvju, lietusūdens kolektoru) funkcijas, kā rezultātā applūst īpašumi, ielas, ceļi, tiek traucēta transporta kustība, atsevišķās vietās izskalojumu dēļ draud neattīrītu sadzīves notekūdeņu (tai skaitā- fekālās) kanalizācijas piesārņojuma nonākšana vidē.

Bebru dambju nojaukšana ir īslaicīgs risinājums, ja bebru populācija paliek pilsētā tādā pašā skaitā, jo pieredze rāda, ka nojauktie dambji var tikt atjaunoti pat 4-5 reizes sezonā. Bijuši arī gadījumi, kad bebru nograuzti koki nokrīt uz ielas braucamās daļas, tieši apdraudot satiksmes dalībnieku drošību (piem., gadījums K.Ulmaņa gatvē šā gada janvārī).

Arī agrāk, pirms izmaiņām normatīvajos aktos par medībām (Medību likumā) pilsētas teritorijā tika medīti dzīvnieki atbilstoši Medību koordinācijas komisijas lēmumam.

Laikposmā no 2015. līdz 2020.gadam tika notvertas un pārvietotas 205 mežacūkas. Rīgas teritorijā mītošās vai ieklīstošās mežacūkas izķēra, pārvietoja un, vienojoties ar vietējiem mednieku kolektīviem, izlaida Ādažu, Sējas, Inčukalna vai Ropažu novados. Tāpat tika ar slazdiem noķerti vairāki bebri.

Medību noteikumi jau ir izstrādāti tām Latvijas pilsētām, kuras ir konstatējušas nepieciešamību organizēt medības pilsētas teritorijā: piemēram, Jelgava, Valmiera, Alūksne, Salaspils, Dobele, Kandava, Liepāja, Sigulda, Rēzekne, Piltene, Augšdaugavas novada pilsētas, Limbaži, Balvi. Pašvaldībās, kurām nav pilsētas statuss, medības organizē atbilstoši Medību likumā noteiktajām prasībām, slēdzot vienošanos ar medību tiesību izmantošanu medību teritorijās.

Noteikumu nepieciešamību nosaka grozījumi Medību likumā. Līdz 2023.gada jūnijam, kad stājās spēkā grozījumi Medību likumā, medības pilsētas teritorijā bija aizliegtas, bet pamatojieties uz noteikumiem par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām, komisija bija tiesīga lemt par medījamo sugu dzīvnieku pārvietošanu vai likvidēšanu, ja medījamie dzīvnieki nodara postījumus vai apdraud sabiedrības drošību pilsētās.

Saistošie noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Medību likumu, kas deleģē pašvaldībai tiesības izdot saistošos noteikumus par medībām pilsētā, gadījumos, kad medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus. 2023.gadā Valsts mežu dienests ir atteica izsniegt atļauju organizēt jebkādas medības (tai skaitā – dzīvnieku izķeršanu) pilsētas teritorijā, līdz atbilstošu pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanai. Noteikumi nav paredzēti jaunu tiesību un pienākumu veidošanai, bet nepieciešami, lai pašvaldība un tās institūcijas turpinātu veikt esošās funkcijas.

Teorētiski iespējami visdažādākie dzīvnieku medību vai ierobežošanas veidi, tomēr praktiski iespējamie un rezultātus dodošie ir medīšana ar letālu iznākumu, jo faktiski Latvijā nav teritoriju, uz kurieni pārvietot Rīgā noķertos dzīvniekus, gan epizootijas apdraudējuma dēl (Āfrikas cūku mēris), gan konkrēto sugu radītā vides apdraudējuma dēļ (bebri un to darbība ūdensobjektos).

Pārējie iespējamie varianti ar dažādiem atbaidīšanas paņēmieniem praksē nav pārbaudīti un nav informācijas, ka tādus izmantotu citās ES valstīs vai Latvijas pilsētās.

Ņemot vērā epizootijas ietekmes milzīgo risku Rīgas ekonomiskajai situācijai nav iespēju eksperimentēt ar ieteiktajiem risinājumiem. Medību jomas speciālistu vērtējumā šobrīd medības ar šaujamieročiem ir vienīgā iespēja, kā tikt galā ar mežacūku sirošanu galvaspilsētā.

Tāpat ieteiktie kontracepcijas preparāti, pat ja veiksmīgi pielietoti, pēc būtības nenovērš dzīvnieku radītos postījumus, tikai potenciāli ierobežo to vairošanas pilsētas teritorijā, taču dzīvnieku joprojām var ienākt no blakus pašvaldībām. Bez tam kontracepcijas (hormonālu?) līdzekļu izvietošana brīvā dabā var radīt neprognozējamus riskus citiem dzīvniekiem un ietekmi uz vidi kopumā, jo nav iespējams šos līdzekļus precīzi un mērķēti pielietot tieši uz nevēlamajiem dzīvniekiem.

Normatīvajos aktos paredzētos priekšnoteikumus medībām, - ka dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus, Rīgā konstatē pašvaldības Medību koordinācijas komisija. Ņemot vērā, ka nav iespējams prognozēt medījamo dzīvnieku sugu vai atsevišķu savvaļas dzīvnieku īpatņu radīto draudu vai postījumu laiku, noteikumi neparedz medību termiņus.

Medības nav plānots atļaut pilsētas centrā. Ja centrā ieklīdīs kādi dzīvnieki, jautājumu risinās Rīgas pašvaldības policija.

Medību koordinācijas komisijai ir tiesības lemt par medību tiesību izmantošanu platībā, kurā nav medību tiesību lietotāja, kā arī noteikt citu mednieku un/vai speciālistu piesaistes kārtību.

Medību likumā un Medību noteikumos ir atrunātas visas drošības prasības. Katrs medību dalībnieks ir atbildīgs par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu medībās, bet Valsts meža dienests veic medības reglamentējošo normatīvo aktu uzraudzību un medību saimniecības stāvokļa kontroli.

Nav paredzēts atsevišķi informēt iedzīvotājus par katru konkrēto medību gadījumu, arī līdz šim tāda prakse nav bijusi medību organizēšanā pilsētas teritorijā. Jāņem vērā, ka konkrētas medību vietas un laika izziņošana var būt ar negatīvu ietekmi, jo var izraisīt nevēlamu interesi un cilvēku klātbūtni.