Lai mazinātu karstuma ietekmi, Rīgā iespēju robežās tiek veikta ielu un augu laistīšana, kā arī darbojas vairāki brīvkrāni, kur katram pieejams dzeramais ūdens. Pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot īpašu piesardzību – neuzturēties ilgstoši saulē un lietot daudz šķidruma, kā arī nekavējoties vērsties pēc medicīniskās palīdzības, ja pašam vai līdzcilvēkiem novērojamas pārkaršanas pazīmes,
Rīgas domes Satiksmes departaments veic pilsētas centra un tā tuvumā esošo lielu laistīšanu gandrīz pusmiljona kvadrātmetru platībā. Ielu laistīšana tiek veikta nakts laikā, kad satiksmes intensitāte ir mazāka un gaisa temperatūra zemāka. Ielas tiek laistītas, ja laikapstākļi ilgstoši ir sausi, bez nokrišņiem un vidējā gaisa temperatūra ilgstoši saglabājas ap 25 grādiem vai augstāka. Galvenais laistīšanas mērķis ir mazināt putekļu daudzumu un mazliet atvēsināt dienas laikā sakarsušo ielas segumu.
Katru darba dienu divi “Rīgas satiksmes” sliežu laistāmie vagoni maiņās no plkst. 7.00 līdz plkst. 15.00 un no plkst. 15.00 līdz plkst. 23.00 veic tramvaja sliežu laistīšanu. Sliežu laistīšana tiek veikta visos tramvaja maršrutos, lai izskalotu sliedes no smiltīm un akmeņiem, kā arī īpaši karstajās dienās mazinātu putekļainību pilsētvidē.
Šajā karstajā laikā Mājokļu un vides departaments pievērš papildus uzmanību koku un apstādījumu uzturēšanai. Jaunie koki tiek laistīti ik pēc divām nedēļām, bet nepieciešamības gadījumā atsevišķās vietās pilsētā laistīšana notiek biežāk, piemēram, Tērbatas ielas un Bruņinieku ielas apdobes, kā arī Krasta ielas zaļā zona starp brauktuvēm tiek laistītas reizi nedēļā. Kopā uz ielām tiek laistīti vairāk nekā 2200 koki, kā arī krūmi vairāk nekā 3000 m2 platībā. Iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties un papildināt laistīšanas maisus ar ūdeni pie viņu mājām un darba vietām, ja maisi ir tukši, vai gandrīz tukši, lai koki var turpināt visus priecēt ar saviem zaļajiem vainagiem.
Karstajā un sausajā vasarā pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Meži” dārznieki un strādnieki lielāko daļu laika pavada, laistot augus. To pamatā dara agros rītos, darbu sākot jau pirms plkst. 6.00. Dienas karstumā laistīt augus nedrīkst, jo katra ūdens lāse ir kā mazs palielināmais stikls, caur kuru saules stari ir jo īpaši karsti.
Ikdienā laistīšanai tiek izmantoti vairāki desmiti tonnu ūdens.
Taču jāņem vērā, ka tik karstā laikā, lai aplietu visus stādījumus, nepieciešams vēl vairāk ūdens, kā arī cilvēku resurss, kas šo darbu dara. Tāpēc uzņēmums atvainojas Rīgas iedzīvotājiem un viesiem, ka šobrīd ir tādi apstādījumi, kuri ir apvītuši. Īpaši šobrīd cieš tās puķes, kuras atrodas vāzēs un kastēs. Šobrīd cieš ne vien stādījumi, bet arī zāliens, kas daudzviet ir izdedzis. Rīgas Meži šobrīd zālienus nepļauj tieši tā apsvēruma dēļ, lai tas mazāk izdegtu. Tiklīdz kā atgriezīsies mūsu platuma grādiem atbilstoša temperatūra, visi apstādījumi un zāliens tiks sakopti.
Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērš vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuru veselībai un dzīvībai karstums rada lielāko risku. Sociālajās iestādēs seko līdzi, lai telpas vēdinātu, griežas ventilatori, tiek atgādināts, ka ik pa laikam ir jāpadzeras ūdens, nedrīkst atrasties tiešos saules staros. Pastaigas pansionātos notiek agri no rīta vai vēlu vakarā, kad saules intensitāte ir mazinājusies. Protams senioriem tiek atgādināts par cepuri un vieglu apģērbu, lai nepārkarstu. Arī cilvēkiem bez pajumtes tiek atgādināts, neuzturēties tiešos saules staros.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests norāda, ka ķermeņa pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un ir bīstama cietušā dzīvībai.
Ja redzi, ka blakus esošajam cilvēkam seja kļūst sarkana, paātrinās pulss un elpošana, nekavējoties palīdzi viņam nokļūt pēc iespējas ātrāk ēnā un vēsumā, kur ir svaigs gaiss. Cietušo vajadzētu novietot guļus, lai galva ir vienā līmenī ar ķermeni un atbrīvot no spiedoša apģērba. Pie galvas jāpieliek aukstā ūdenī samitrināts dvielis, lai ātri mazinātu karstumu, ar to var noslaucīt arī visu ķermeni. Vieglākos gadījumos slimība var izzust pāris stundu laikā. Smagākos noteikti jāmeklē ātrā palīdzība vai cietušais jānogādā slimnīcā. Ja cilvēks zaudējis samaņu un neelpo, nepieciešama mākslīgā elpināšana. Ja cilvēks ir pie samaņas, viņam jādod padzerties vēsu ūdeni, labāk minerālūdeni, kas atjauno zudušo sāļu līdzsvaru.
Īpaša piesardzība jāievēro bērnu vecākiem. Zīdaiņiem pārkaršana ir visbīstamākā, jo vēl nav nostabilizējusies termoregulācijas sistēma. Līdz ar to zīdainim pārkaršanas ietekme var atstāt sekas uz visām organisma sistēmām un pat beigties letāli. Lai pasargātu mazus bērnus no pārkaršanas radītām sekām, jāraugās, lai bērns regulāri padzertos, un vēlams palielināt ierasti izdzertā šķidruma daudzumu. Vislabāk derēs tieši ūdens.