Pēdējā laikā aizvien biežāk SIA “Rīgas ūdens” kanalizācijas sūkņu stacijās un to sistēmās parādās dažādi svešķermeņi – lielākoties tekstila izstrādājumi, kas saistāms ar iedzīvotāju sadzīves kanalizācijas lietošanas paradumiem. Iestājoties siltākam laikam, prognozējams, ka tie vēl vairāk pasliktināsies, tāpēc atgādinām: “Tualetes pods un/vai izlietne nav atkritumu spainis!”
Iedzīvotāju paradumu dēļ tiek bojātas kanalizācijas sūkņu staciju iekārtas
Baltijā lielākajā kanalizācijas sūkņu stacijā Daugavgrīvas ielā 101 pēdējos mēnešos bieži vien konstatēti tekstila izstrādājumi, dažkārt arī marles un citi medicīnas atkritumi, mitrās salvetes un citas lietas, ko vajadzētu šķirot un nogādāt atkritumu izgāztuvē, taču iedzīvotāji no tām atbrīvojas, iemetot tās podā vai kanalizācijas sistēmās. Noteikt apkaimi, kurā iedzīvotāji izmet šos atkritumus, nav iespējams, jo jaunā kanalizācijas sūkņu stacija savāc pusi visas Rīgas notekūdeņu, sākot no Pļavniekiem un Purvciema, līdz pat visai Pārdaugavai.
“Aizvien biežāk mums nākas veikt avārijas remontdarbus sūkņu stacijās, kur ieķērušās dažādas drēbes, lupatas, dvieļi un citas lietas. Pat dēļi un riepa! Nesen Daugavgrīvas ielas sūkņu stacijā no ierindas izgāja divi smalcinātāji no četriem, jo tos bija sabojājušas sistēmā nokļuvušas dzelzs detaļas. Līdz ar iedzīvotāju sadzīves kanalizācijas lietošanas paradumu pasliktināšanos, pieaugušas sūkņu un citu iekārtu monitoringa, apkopes un uzturēšanas izdevumi, arī ekspluatācijas izmaksas. Diemžēl izmaksu pieaugums gulstas uz mums visiem,” norāda “Rīgas ūdens” Kanalizācijas tīkla sūkņu staciju dienesta vadītājs Kaspars Birkhāns. Prognozējams, ka situācija kļūs vēl sliktāka, iesākoties stiprākām lietavām, kad sistēmās tiks ieskalots arī ziemā uzkrātais.
Eiropas notekūdeņu attīrīšanas problēmas kļūst aktuālas arī Latvijā
Eiropā (un arī Latvijā) satraukumu rada vēl kāds aspekts - mitrās salvetes, uz kuru iepakojumiem norādīts, ka tās ir bio noārdāmas un tās var mest tualetes podā, taču speciālisti secinājuši, ka to sadalīšanās ir vērtējama kā ļoti vāja, līdz ar to daļa mikrošķiedru vienalga nonāk kopējās ūdenstilpnēs un rada apdraudējumu videi. Eiropas Ūdens asociācija (EurEau) uzstāj uz jauna ISO standarta ieviešanu, kuras higiēnas preces būtu piemērotas noskalošanai tualetes podā, lai tas neradītu pretrunas un apjukumu patērētajos.
Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” vadītājs Māris Zviedris: “Patērētājiem beidzot ir jāsaprot, ka tualetes nav atkritumu tvertnes - nekas, izņemot cilvēku dabiski izvadīto un tualetes papīru, nav jānoskalo podā! Pieredze rāda, ka noskalojamības logotipi izraisa patērētāju apjukumu un pat bezatbildību: lietojot mitrās salvetes vai citus personīgās higiēnas līdzekļus, cilvēki ne vienmēr meklē konkrētu logotipu uz iepakojuma, un viņu atmiņā palicis tikai tas, ka daži produkti var tikt noskaloti, tāpēc tie tiek izmesti podā, neatkarīgi no logotipa.”
Uzziņai
Atšķirībā no parastā tualetes papīra, mitrās salvetes un citi personīgās higiēnas līdzekļi notekūdeņos pilnībā nesadalās (vai sadalās ilgākā laikā), līdz ar to pielīp pie kanalizācijas caurules līkumiem vai savienojumiem un veido ļoti izturīgas, cietas, kompaktas masas. To izmešana kanalizācijā var izraisīt šādas sekas:
- rodas šķēršļi plūsmai, kas liek kanalizācijas cauruļvadiem aizsērēt;
- aizsērē kanalizācijas sūkņu staciju filtrējošie sieti;
- aizsprostojas sūkņi un tiek kavēta to elektronisko sensoru darbība: ja sūkņu stacijas nedarbojas efektīvi, neattīrīti notekūdeņi var izplūst vidē;
- aizsērē sadzīves notekūdeņu caurules, kā rezultātā notekūdeņi var ieplūst atpakaļ cilvēku mitekļos;
- aizsērē arī pašu iedzīvotāju daudzdzīvokļu māju iekštīkli, kas reizēm appludina dzīvokļus.
Lai gan “Rīgas ūdens” savāc savās sistēmās nonākušās mitrās salvetes u.tml. higiēnas līdzekļus, daļa mikrošķiedru, visticamāk, tik un tā nonāk vidē, zivīs un citos jūras produktos, līdz beigu galā mūsu kopējā pārtikas ciklā!