No 21. līdz 23. janvārim Kauņā, Lietuvā norisinājās vairāki atklāšanas pasākumi, kas kaimiņvalstī iezīmēja grandiozu notikumu virkni gada garumā jeb Kauņas kļūšanu par Eiropas kultūras galvaspilsētu: “Kaunas - European Capital of Culture 2022. From Temporary to Contemporary”. Pasākumā piedalījās arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola un Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite.
Centrālais notikums, kas norisinājās sestdien, 22. janvārī uz Nemunas upes salas pie Žalgira arēnas, pulcēja vairākus tūkstošus skatītāju kā pie TV ekrāniem, tā turpat uz vietas. Atklāšanas šovs bija multimediāls mūzikas, gaismas, video un deju priekšnesums, kas atmodināja Kauņas ritmu un simtiem citu notikumu, kas sekos visa gada garumā.
Ceremoniju ar uzrunu atklāja Lietuvas Republikas prezidents Gitans Nausēdas, kurš klātesošos aicināja svinēt Kauņu, kas ir unikālas modernās arhitektūras, biznesa, sporta, brīvu un radošu cilvēku pilsēta. Ar video sveicieniem pasākumu pagodināja arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, kurš savā uzrunā minēja, ka “Kauņa šodien ir pukstošā Eiropas sirds”.
Pasākuma atklāšanas dienā notika arī Kauņas pilsētas mēra Visvalža Matijošaišas oficiālā pieņemšana un svinīgā tikšanās ar vairāk nekā 700 viesiem no ārvalstīm un Lietuvas, to skaitā augsta ranga viesi, ES pārstāvji, kultūras ministri no ārvalstīm, kā arī, protams, Rīgas delegācija.
“Kauņa, nesot Eiropas kultūras galvaspilsētas vārdu 2022. gadā, ir izvēlējusies akcentēt laikmetīgo savā pilsētā, tai skaitā laikmetīgā ietvarā izcelt savu kultūras mantojumu. Tas ir veids, kā es redzu arī mūsu Rīgu – mēs esam Ziemeļeiropas pilsēta ar bagātu kultūras mantojumu, un mums ir jādod iespēja to iepazīt mūsdienīgā veidā. Atceroties Rīgas projekta atpazīšanas zīmi – Grāmatu draugu ķēdi, es novēlu mūsu kaimiņiem un draugiem Lietuvā šogad piedzīvot tādu pat saliedētību kā tas bija Rīgā tajā aukstajā 2014. gada janvāra dienā, kad cilvēki plecu pie pleca stāvēja par kultūru un kultūras vērtībām," sacīja Linda Ozola.
Šī gada laikā Kauņa tās apmeklētājiem piedāvās ne tikai spilgtus pasākumus un izstādes, bet arī plaši zināmus vārdus mākslas pasaulē. Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā tiks prezentēta Viljama Kentridža izstāde “That Which We Do Not Remember”, Joko Ono retrospektīvā izstāde “The Learning Garden of Freedom”, kā arī Marinas Abramovičas izstāde “Memory of Being”. Citi apmeklēšanas vērti pasākumi noteikti būs 13. Kauņas biennāle, MO muzeja un Kauņas pilsētas muzeja kopīgi organizētā izstāde “Kaunas–Vilnius: Moving Mountains”, kā arī Japānas dienas Kauņā ‘WA!’.
2014. gadā Rīga kopā ar Ūmeo Zviedrijā dalīja Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu. Galvaspilsēta tās apmeklētājus priecēja ar vairākiem simtiem dažādu pasākumu, to skaitā Latvijā dzimušo pasaules mūzikas zvaigžņu solokoncertiem, Pasaules koru olimpiādi, laikmetīgās mākslas festivālu “Survival Kit” un daudziem citiem.
Par "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" titulu šobrīd cīnās arī 4 pilsētas no Latvijas - Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera.
Informāciju sagatavoja: Ance Tarvida Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras galvenā projektu vadītāja, e-pasts: Ance.Tarvida@riga.lv
