Hosteļiem jānosaka prasības, kas saistītas ar apmeklētāju drošību, tai skaitā attiecībā uz ugunsdrošību un telpu pārbūvi, kā arī jāpilnveido normatīvais regulējums, kas ļautu kontrolējošajām iestādēm piespiedu kārtā nekavējoties apturēt telpu ekspluatāciju. Vienlaikus nepieciešamas izmaiņas tiesību aktos, lai paredzētu pilnvaras drošības prasību ievērošanu uzraugošajām amatpersonām, kuras veic šādu vietu apsekošanu. Tie ir daži no trešdien, 5. maijā notikušās Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputātu secinājumiem, kuri radušies pēc atbildīgo iestāžu ziņotāju uzklausīšanas.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola: “Uzklausot visus ziņojumus par nelaimes gadījumu Merķeļa ielā 8, būtiska ir spēja sistēmiski paskatīties uz šo traģisko situāciju un saprast, kas no visu atbildīgo iestāžu puses, tajā skaitā pašvaldības, ir jāizdara, lai šādi notikumi vairs netiktu pieļauti. Esam secinājuši, ka problēma ir gan normatīvajā regulējumā, gan tā efektīvā piemērošanā, kā rezultātā kontrolējošās iestādes nav apturējušas šādu telpu ekspluatāciju. Hosteļi šobrīd ir iznākuši priekšplānā, bet vienlīdz bīstamas sabiedrībai ir nelegālas izklaides vietas. Attiecībā uz šādu telpu izmantošanu sagaidu iestāžu ziņojumu par to, kā šādas vietas tiek apsekotas un likuma ievērošana tiek īstenota sistemātiski, ne reidu veidā.”
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass informēja, ka, skatoties uz izsaukumiem vietās, kurās ir hosteļi, visvairāk izsaukumu ir bijis Merķeļa ielā 8, Marijas ielā 1, Nometņu ielā 62 un Slokas ielā 28. Izsaukumi ir bijuši par personām alkohola un narkotisko vielu reibumā, trokšņošanu, kā arī citiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem Ja, reaģējot uz izsaukumu kādā vietā, pašvaldības policisti saskata acīmredzamus būvniecības vai ugunsdrošības pārkāpumus, tad tiek sniegta informācija kompetentajām iestādēm.
Rīgas pašvaldības policija kopā ar Rīgas pilsētas būvvaldi maija svētku brīvdienās īstenoja 75 reidus, apsekojot tos objektus, kur varētu tikt pārkāptas būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasības.
Jānis Belkovskis, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs, informēja, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 21. panta otro daļu būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, kā arī ekspluatācijā pieņemto būvi pieļaujams izmantot tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Belkovskis norādīja: “Apsekojot šādas telpas, ko mēs tautā saucam par “hosteļiem”, bieži vien būvvaldes inspektoriem nav juridiska pamatojuma uzlikt sodus, jo nav definēts – vai tas ir dzīvoklis, kurā dzīvo daudz cilvēku, vai tas ir hostelis, kur tiek veikta telpu neatbilstoša ekspluatācija. Ja būvinspektoram ir aizdomas, ka tiek veikta nelikumīga saimnieciska darbība, tad tiek informēts Valsts ieņēmumu dienests. Bet nekur valsts likumdošanā nav nodefinēts, kas ir hostelis, cik cilvēki tajā var uzturēties, kādiem ir jābūt nosacījumiem, lai šādu iestādi varētu atvērt un uzturēt.”
Deputāte Ieva Brante aicināja Rīgas pilsētas būvvaldi domāt par iespējamiem pārbūves saskaņošanas atvieglojumiem, lai motivētu cilvēkus saskaņot pārbūvi, nevis gadiem dzīvot un veikt gan legālu, gan nelegālu darbību nelegāli pārbūvētās telpās.
Kā jau iepriekš ziņots, 28. aprīlī ugunsgrēkā nelikumīgajā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā 8 gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. Kopš 29. aprīļa Rīgā ir notikuši reidi, kuru laikā apsekoti 34 hosteļi, no kuriem 14 telpās ir konstatēta patvaļīga ekspluatācija.
Papildu informācijai: Hildegarde Graumane, vicemēres L. Ozolas biroja vadītāja, tel. 26488722.
Informāciju sagatavoja: Ilze Krūkle, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinatore, tālr.: 67026011, e-pasts: ilze.krukle@riga.lv.