Trešdien, 25.novembrī, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē deputāti iepazinās ar Pilsētas attīstības departamenta sagatavoto pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.–2020.gadam ieviešanu 2019.gadā, akcentu liekot uz jautājumiem, kas skar drošības un korupcijas novēršanas sfēras.
Komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola: “Pilsētas attīstības departamenta sagatavotais ziņojums uzskatāmi parāda “akūtāko” lietu, ar kuru komiteja jau ir sākusi darbu – tā ir korupcijas prevencija un sabiedrības uzticības pašvaldības darbam atgūšana, nodrošinot labas pārvaldības principu ievērošanu un ieviešanu. Tāpat arī Rīgas pašvaldības policijai un tās darbam ir jābūt vērstam uz mūsdienīgas un drošas pilsētvides radīšanu.”
Pēc SKDS veiktās rīdzinieku aptaujas, 29 % gribētu pārcelties prom no Rīgas. Savukārt no 61 % respondentu negribētu dzīvot ārpus Rīgas. Kādi tad ir iemesli tiem rīdziniekiem, kuri vēlas no Rīgas pārcelties uz dzīvi citur Latvijā? Atbildes liecina, ka, 7,4 % respondentu vēlas pārcelties tādēļ, ka ir neapmierināti ar Rīgas pārvaldi un korupciju pašvaldības iestādēs.
Pārskatā secināts, ka iedzīvotāji ir apmierināti ar Rīgas pašvaldības policijas(RPP) darbu. RPP pastāvīga redzama klātbūtne pilsētas ielās un spēja operatīvi reaģēt uz izsaukumiem iedzīvotājiem rada drošības sajūtu. Pārskata periodā pašvaldības policija saņēma 115 253 izsaukumus. 49,7% no visiem apkalpotajiem izsaukumiem (57 313) bija par ceļu satiksmes noteikumu – apstāšanās, stāvēšanas nosacījumu (CSN) pārkāpumiem. Pieaugumu būtiski ietekmē RPP mobilās lietotnes aktīvāka izmantošana, kas 2019. gadā pieauga par 63%. Pašvaldības policijas darba prioritātes jau vairākus gadus ir nemainīgas – paaugstināta uzmanība bērniem, vardarbības gadījumu novēršana ģimenē, efektīva drošības nodrošināšana pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Pateicoties RPP darbinieku klātbūtnei pilsētas publiskajās vietās, kā arī operatīvai reaģēšanai uz iedzīvotāju izsaukumiem, 2019.gadā (17 021), salīdzinot ar 2018.gadu (19 413), vērojams noziedzīgo nodarījumu kritums par 12,3%.
RPP darbinieki veic sabiedriskās kārtības un drošības uzraudzību pilsētas publiskajās vietās ar 208 videonovērošanas kameru palīdzību. Ar RPP videonovērošanas centra starpniecību 2019. gadā fiksēti 3 494 pārkāpumi (2018.gadā – 2 374) un tiesībsargājošajām iestādēm izsniegti 743 video (2018.gadā – 471) ieraksti. Pārskats norāda – lai uzlabotu drošības situāciju vietās ar augstāku noziedzības intensitāti un veicinātu policijas klātbūtnes palielināšanu - nepieciešams turpināt darbu pie videonovērošanas sistēmas tīkla paplašināšanas.
Pārskatā norāda, ka reizi četros gados tiek veikts pētījums par pakalpojumu pieejamību apkaimēs, kura ietvaros 23 pakalpojumiem tiek novērtēta to kvalitāte un pieejamība 58 Rīgas apkaimēs. Šogad pētījuma metodika tika papildināta ar diviem jauniem indikatoriem, kuru ietvaros tika veikts mājokļa un ielu drošības aspektu novērtējums – iekļaujot kritērijus par noziegumu skaitu apkaimē un smago satiksmes negadījumu skaitu. Apkaimes, kurās notikuši visvairāk smagie CSN ir Purvciems (13), Ķengarags (13), Centrs (10), Maskavas forštate (10). Savukārt noziegumu skaits reģistrēts visvairāk tādās apkaimēs kā Ķengaragā (423), Purvciemā (421), Teikā (398).
Vairāk informācijas: Guntars Ruskuls, RD Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs, mob.tel. 29196700.
Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Ilze Krūkle, tālr. 67181066, e-pasts: ilze.krukle@riga.lv