Martā noslēdzies Eiropas Komisijas LIFE Klimata pasākumu programmas līdzfinansētais projekts “Piekrastes biotopu aizsardzība dabas parkā “Piejūra” (NATURA 2000 vieta)”, kas tika īstenots no 2016. gada.
Aktivitāšu mērķis bija uzlabot retu un aizsargājamu piekrastes biotopu stāvokli, mazināt antropogēnās ietekmes sekas un līdzsvarot dabas parka “Piejūra” apmeklētāju intereses ar piekrastes bioloģiskās daudzveidības pastāvēšanu. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments bija viens no projekta partneriem.
“Esam veikuši apjomīgus biotopu atjaunošanas un kopšanas darbus dabas parka “Piejūra” kāpās, zālājos, lagūnās un mežos. Ar projektā veiktajiem piejūras biotopu atjaunošanas un kopšanas darbiem ir panākta labvēlīga ietekme uz vairāk nekā 200 hektāriem dabas parka teritorijas Rīgā. Parka dabas aizsardzības plānā no jauna ir apzinātas dabas parka dabas vērtības, noteikti to apsaimniekošanas mērķi un prioritāri veicamie darbi nākamajiem 12 gadiem. Projekta īstenošanas laikā ir attīstīts sadarbības modelis starp valsts, pašvaldību un sabiedriskajām organizācijām un pielietotas ilgtspējīgas metodes, sabiedrībai nozīmīgu piekrastes mežu kvalitātes un ainaviskās vērtības uzlabošanā,” stāsta projekta vadītāja no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Laura Veinberga.
Galvenie projekta rezultāti:
- Nostiprinātas priekškāpas Mangaļsalā 5,11 kilometru jūras krasta garumā, pielietojot “zaļos risinājumus”, erozijas skartākajās vietās izbūvējot smilts uzkrājošas priežu un niedru sētiņas un priežu zaru klājumus. Pielietota kompleksā pieeja – pelēko kāpu attīrīšana un materiālu izmantošana priekškāpu stabilizēšanā, kas ir jauna un ilgtspējīga metode kāpu biotopu atjaunošanai Latvijā.
- Mangaļsalā atjaunota pelēkajām kāpām raksturīgā atklātā ainava un uzlabota dzīvotne Eiropā aizsargājama putnu sugai – stepes čipstei, kāpās izzāģējot jaunākās un blīvi saaugušās priedes, vienlaikus atstājot lēni augošas vecākās un lielākās priedes.
- Piejūras kāpu mežos Mangaļsalā radīti piemērotāki apstākļi sastopamajiem augiem, dzīvniekiem un putniem – mežus retinot, tajos veidojot lauces un atvērumus, ir panākta lielāka saules gaismas un siltuma nonākšana mežaudzē.
- Veikta Eiropā un Latvijā strauji izzūdošo piejūras zālāju atjaunošana Vakarbuļļos, uzsākot zālājiem piemērotu apsaimniekošanu, kas veicina zālājam tipisko sugu daudzveidību un vienlaikus nodrošina dzīvotni pļavu putniem.
- Daugavgrīvas lagūnu-niedrāju kompleksā 5,7 hektāru platībā atjaunota lagūnu-niedrāju un zālāju mozaīka, paaugstinot teritorijas bioloģiskās daudzveidības vērtību. Teritorija kļuvusi piemērotāka vairākām niedrāju, zālāju putnu sugām, tai skaitā – lielajam dumpim.
- Uzsākta svešzemju invazīvo sugu izplatīšanās mazināšana dabas parka zālājos, kāpās un mežos. Ar dažādiem paņēmieniem rokot, pļaujot, zāģējot un ravējot, mazināta svešzemju invazīvo augu – Tatārijas salāta izplatība Rītabuļļu pludmalē un kāpās, Krokainās rozes un Vārpainās korintes izplatība Vakarbuļļu zālājos un Mangaļsalas mežos, Kanādas zeltgalvītes un Puķu spriganes izplatība Daugavgrīvas zālājos.
- Visā parka teritorijā izbūvēta apmeklētāju slodzi mazinoša infrastruktūra, panākot parka apmeklētības pieejamību un saudzējot šo unikālo dabas pamatni.
Jau ziņots, ka, tuvojoties projekta noslēgumam par piekrastes biotopu aizsardzību dabas parkā “Piejūra”, sagatavots informatīvs materiāls-brošūra par biotopu apsaimniekošanas darbiem, teritoriju, sabiedrības iesaisti un monitoringa rezultātiem. Tas būs noderīgs ikvienam, kas vēlas doties izzinošā pastaigā dabā, kā arī pedagogiem dabas zinību mācību procesā, dabas un vides ekspertiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par projekta rezultātiem.