Ar krājuma priekšmetiem papildināta Rīgas Porcelāna muzeja pamatekspozīcija – daļa, kas vēsta par 20. gadsimta otrās puses porcelāna rūpniecību Rīgā.
Pamatekspozīcijas papildināšana nenotiek bieži, tāpēc tas ir īpašs notikums, kas ļauj apmeklētājiem redzēt vairāk no Rīgas Porcelāna muzeja plašā krājuma, kas citkārt apmeklētājam ir maz pieejams. Papildināta ir ekspozīcijas daļa “Rīgas Porcelāna rūpnīca”, kas vēsta par tiražēto porcelāna produkciju Rīgas porcelāna fabrikās 20. gs. 50. gados un pēc ražotņu apvienošanas 1962. gadā – līdz pat 1980. gadu beigām.
Tagad ekspozīcijā izvērsti ir iespējams iepazīties ar 20. gs. 50. gados ražoto fotokeramiku – sīkiem sadzīves priekšmetiem un suvenīriem, kas dekorēti šajā tehnikā. Porcelāna salvešu, cigarešu un zīmuļu trauki, minerālūdens krūze, vāze un šķīvji ir rotāti ar pilsētu panorāmām, personu ģīmetnēm un no fotogrāfijām pārceltiem arhitektūras tuvplāniem. No šī perioda ekspozīcijā pirmo reizi ir izstādīta arī servīze “Ozollapa”, kas līdz tam ir bijusi skatāma tikai izstādēs. “Ozollapa” līdzās tādām servīžu formām kā “Oktobris”, “Bitīte”, “Krievu” raksturo porcelāna ražošanas principus un estētiku Rīgā padomju okupācijas agrīnajā fāzē pēc Otrā pasaules kara, kā arī izaicinājumus šī perioda pētniecībā – servīzes dizaina autorība nav zināma.
No 20. gs. 60. gadiem ekspozīciju ir papildinājuši priekšmeti, kuri ļauj izvērstāk ilustrēt pēckara modernismu jeb 60. gados modē nākušo lakonisko formu un grafiskā dekora valodu. Tie arī ļauj detalizētāk iepazīt konkrētu rūpnīcas autoru rokrakstu un stila izjūtu. Piemēram, formu dizaina autora Anatolija Travņikova radītās krūkas un ceļojumos līdzi ņemamā tējkanna. Ražošanai apstiprinātā, bet rūpnīcu apvienošanas rezultātā tā arī sērijveidā neizlaistā pusdienu servīze “Rigonda”, mākslinieces Beatrises Kārkliņas dizaina darbs, kas līdz šim bija redzams tikai grāmatās. Virtuozā apgleznotāja un dekoru autore Tamāra Meija-Bukovska – izrādās viņas rokai pieder tik populārais un tautā iemīļotais zemeņu dekors uz servīzēm “Jūrmala” un “Marijka”. Var novērtēt Maijas Zagrebajevas prasmi strādāt plašā diapazonā – no meistarīgiem naturālu ziedu gleznojumiem unikālos mākslas darbos līdz lakoniskam grafiskam rotājumam tiražētajos traukos un sadzīves priekšmetos. Arī fajansam veltītajā ekspozīcijas sadaļā skatītāju gaida patīkams pārsteigums – trauku komplekts kompotam, kura dizaina autore ir Zina Ulste. Izrādās, ražotnes galvenā māksliniece ir strādājusi ne tikai porcelānā, bet arī fajansā!
Kā atsevišķa priekšmetu kopa ekspozīcijā ir iekļauta Olimpiskajām spēlēm Maskavā 1980. gadā veltīta suvenīru līnija. Tos vieno, protams, pasākumam raksturīgā vizuālā identitāte – olimpiskie apļi un lācīša tēls. Taču paralēli šī kopa ļauj iepazīt dažāda tipa traukus, kas Rīgas Porcelāna rūpnīcā bija daļa no pamata sortimenta un ir sastopami arī ar citiem, ikdienišķākiem dekoriem. Īpaši izceļama ir iepriekš neeksponētās vāzes: “Agra”, “Māra” un “Asja”.
Ekspozīcija ir kļuvusi daudzveidīgāka arī trauku tipu ziņā – klāt nākuši dažādas formas bērnu trauki, krūkas, bakalejas trauki, priekšmeti kompota un medus servēšanai u.c. Īpašs akcents ir likts uz rūpnīcas mākslinieces Taisijas Poluikēvičas radītajiem priekšmetiem. Ražotnē viņa strādāja ar formu dizainu un, līdzās tādiem grandiem kā Zina Ulste, Levons Agadžanjans u.c., ir izstrādājusi ne vienu vien tautā zināmu un lietotu trauku tipu. Ekspozīcijā iekļauti dažādi viņas izstrādāti trauki, īpaši izceļot 80. gadu produkciju: deserta trauku komplektu un servīzi “Vakars”. No citiem autoriem, kuru darbi – formas vai dekori – ir papildinājuši muzeja pamatekspozīciju, ir jāizceļ Vija Zaļeškeviča un Valentīna Aksjonova, Ilga Dreiblate, Antoņina Paškēviča un Aija Mūrniece.
Papildu informācija: Dzintra Romanovska, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzeja galvenā krājuma glabātāja, e-pasts: dzintra.romanovska@riga.lv