Par “Gada rīdzinieku 2024” atzīts filmu veidotājs Gints Zilbalodis

Godātie kolēģi!

Rīdzinieki!

Novembris ir īpašs mēnesis Latvijai – vēsturiski tajā ir gan notikušas kaujas un izcīnītas uzvaras, kuru kaldinātājus pieminam mūžīgi, gan dzimusi mūsu valsts, kuras dibinātājiem esam mūžam pateicīgi par mūsu Latviju.

Šogad Patriotisma mēnesī rīdziniekus un pilsētas viesus ielās uzrunājam ar NBS un Zemessardzes sākotnēji radīto un nu jau sabiedrībā plaši iesakņojušos vadmotīvu – “Mana Latvija – Mana atbildība”. Tas kodolīgi simbolizē pašu galveno – mēs katrs atsevišķi un visi kopā veidojam mūsu Latviju.

Jau 20 gadus Latvija pilntiesīgi ir NATO un Eiropas Savienībā. Tas arvien jūtamāk atspoguļojas arī mūsu domāšanā un rīcībā. Mēs ejam laukā no Komunālijas laika domāšanas, kad viss piederēja visiem un neviens par to nevēlējās rūpēties. Šodienas rīdzinieks ir aktīvs savas pilsētas saimnieks un Rīgas dome smeļas iedvesmu arī apkaimju iniciatīvās. Kopā mums izdodas arvien labāk. Sadarbībā ar apkaimju iedzīvotājiem rodas labas idejas, kā pilsētu padarīt mājīgāku un patīkamāku.

Un te man gribas piebilst: šī sadarbība kļūs vēl labāka tajā brīdī, kad mums pašiem sevī izdosies iznīdēt burta kalpību. Atcerēsimies, ka ikviens mūsu lēmums, ikviena darbība vistiešākajā veidā ietekmē rīdzinieku ikdienu, veido mūsu pilsētu pievilcīgu viesiem, ļauj ražīgāk strādāt uzņēmējiem.

Bagātāk dzīvo tās valstis, kur sabiedrībā ir dzīvs savstarpējās uzticēšanās gars. Valstis, kurās nav pārspīlētas kontroles un nesamērīgas birokrātijas, kas nereti kavē straujāku un kvalitatīvāku pilsētas domes saziņu ar saviem iedzīvotājiem. Sarežģījumi ir un vienmēr būs, taču, ar tiem saskaroties, aicinu domāt kā mēs lietas VARAM izdarīt. Nemeklēsim iemeslus, kas mūs kavē. Meklēsim veidus, kā panākt solīti pretī, padomāt citādi, atrast risinājumu.

Ar katru paveikto darbu esam ļāvuši Rīgai atdzimt kā Ziemeļeiropas metropolei. Mēs, rīdzinieki, kopā esam kļuvuši par spēku, kas mūsu pilsētai ļauj pastāvēt pārmainoties. Rīga atgūst Rietumu pilsētas vaibstus un latviešu dižgaru vārdus ielu nosaukumos. Uz neatgriešanos pazūd pieminekļi, kas simbolizējuši svešas varas.

Kolēģi!

Svētku diena ir īstais brīdis, kad pateikt “paldies”, novērtēt paveikto un pateikties komandai par kopā sasniegto.

Šogad Rīgā notikuši vēsturiski lielākie ielu remontdarbi. Saremontēti 600 tūkstoši kvadrātmetru ielu seguma – septiņas reizes vairāk, nekā pērn! Tas panākts, Rīgas domei cieši sadarbojoties ar valdību un kopīgi atrodot līdzekļus gan pašu resursos, gan ES fondos. Esam pierādījuši, ka rūpīga plānošana un kārtīgs darbs nes augļus.

Esam solījuši, ka Rīgas vēsturiskais centrs būs brīvs no kravas auto tranzīta un to arī konsekventi pildām – pilnā sparā turpinās jauna satiksmes pārvada izbūve no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, kas kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj pilsētas centru padarīt ērtāku mūsu cilvēkiem.

Mūkusalas promenādes jaunie vaibsti jau sāk iezīmēties pavisam skaidri – ar bērnu rotaļu laukumiem, ar skatu laukumiem, modernu un ērtu vidi pastaigām, atpūtai. Tieši tā, kā ir jābūt mūsdienīgā Eiropas galvaspilsētā.

Teritorija Daugavas kreisajā krastā ap Latvijas Nacionālo bibliotēku ir vēl viena Rīgas vizītkarte, kurā promenādes sakārtošana bija gadiem solīts, bet nepaveikts darbs. Tagad to būsim padarījuši un ceru, ka jau nākamā gada pavasarī jauno, sakārtoto promenādi varēsim padarīt pieejamu rīdziniekiem un pilsētas viesiem.

Ar Zemitāna tilta pārbūvi šomēnes sākam solītos Rīgas tiltu kapitālos remontus. Vanšu un Gaisa tilti, Vairogu pārvads ir nākamie rindā. Mūsu darbu plānā ir sakārtot lielākos Rīgas tiltus tuvākajos piecos gados.

Šogad, parakstot sadarbības memorandu ar lielākajām Latvijas augstskolām – Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti, esam ielikuši stingrus pamatus Zināšanu jūdzes iedzīvināšanai, veidojot Rīgu par modernu zināšanu, inovāciju un studentu centru ne vien Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā, bet arī pasaules mērogā. Ar šo Rīga skaidri definē, ka esam pilsēta, kas vēlas pelnīt ar zināšanām, un vēlamies, lai tieši Rīgā rodas jauni Eiropā un pasaulē konkurētspējīgi risinājumi un produkti ar augstu pievienoto vērtību, veidojot pilsētas un valstis turīgākas, dzīvi mūsu cilvēkiem ērtāku un labklājīgāku.

Latvijas iedzīvotāju labklājība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik sekmīgi katrā konkrētā pašvaldībā var darboties uzņēmēji. Un Rīgai ir, ar ko lepoties! Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas ir lielākā Latvijas uzņēmēju organizācija, atzinusi Rīgu par uzņēmējiem draudzīgāko valstspilsētu. Tas ir apliecinājums mūsu darbam uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā un sadarbības kultūras maiņai Rīgas domē.

Šogad daudz ir paveikts izglītībā – esmu gandarīts, ka Rīgas skolas sekmīgi ir pārgājušas uz mācībām tikai un vienīgi latviešu valodā. Bet, lai mācības notiktu sakārtotā vidē, šogad Rīgā remontēti vairāk nekā 80 bērnudārzi un skolas.

Esam investējuši, lai atjaunotu esošos Rīgas sociālās aprūpes centrus, kā arī Priedaines ielā izveidojuši jaunu dienas aprūpes centru un grupu dzīvokļu māju, kas atklāta šoruden.

Jūlija nogalē Latviju skāra līdz šim spēcīgākā vasaras vētra, kas pamatīgi nopostīja Jūrmalu, ievērojami skāra arī Rīgu. Gribu uzslavēt Rīgas darbu civilās aizsardzības jomā – pateicoties tam, ka mērķtiecīgi strādājam pie šīs sabiedrības drošībai vitāli svarīgās sadaļas, civilās aizsardzības jomā esam kļuvuši spēcīgāki, gudrāki un esam gatavi gādāt par mūsu cilvēku drošību augsti profesionāli.

Rīgai kā galvaspilsētai ir liela atbildība mūsu cilvēku aizsardzībā civilas vai militāras krīzes situācijā, tādēļ esam pateicīgi, ka mūsu dienestiem – Civilās aizsardzības pārvaldei un Rīgas Pašvaldības policijai – stabils sadarbības partneris ir Latvijas Zemessardze.

Pāri visam Rīga ir un būs kultūras galvaspilsēta.

Kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku gatavojamies lielajai jubilejai – pirmās latviešu valodā iespiestās grāmatas 500 gadei, ko svinēsim 2025. gadā. Iedomājieties šī notikuma nozīmību: pirmā grāmata latviešu valodā! Toreiz neviens to nenojauta, bet šī grāmata būtībā bija arī pirmais solis ceļā uz mūsu valsti!

Un jau vasarā Rīga dimdēs un skanēs XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, bet augustā Rīga svinēs 824. dzimšanas dienu – ar vasaras koncertiem Rīgas parkos, kas jau kļuvuši par tradīciju, ar ļaužu pilnām Rīgas ielām.

Šovasar Rīga piedzīvoja rallija svētkus – pirmo reizi WRC rallija posms notika Latvijā un startu tam devām tieši Rīgā. Arī nākamgad turpināsim gādāt arī par to, lai Rīgā būtu lielāki un mazāki sporta pasaules notikumi: tradicionāli maija beigās pilsētas ielas piepildīs Rīgas maratona dalībnieki, bet augusta nogalē sāksies Eiropas čempionāts basketbolā. Esmu lepns, ka Rīga būs viena no EuroBasket 2025 spēļu mājvietām.

Vārdu sakot – Rīga dzīvo, aug, mācās, priecājas, svin un sporto!

Draugi,

Mēs esam rūpējušies ne tikai par savu pilsētu vien. Karš Ukrainā turpinās un ukraiņus sagaida kara trešā ziema, kas būs līdz šim visgrūtākā, jo Krievija ir izpostījusi vairāk nekā pusi valsts enerģijas resursu. Rīt būs tūkstošā diena kopš agresora pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. To pieminēsim ar klusuma brīdi visā Latvijā.

Mums nav tiesību nogurt no kara – tas turpinās, agresora nežēlībai robežu nav un ukraiņi arvien ir spiesti meklēt drošu patvērumu sev, saviem bērniem. Rīga kopš pirmās kara dienas ir devusi mājas tiem ukraiņiem, kuri raduši ceļu pie mums, turklāt ne tikai pajumti, bet arī iespēju darba biržās atrast Rīgā darbu, bezmaksas biļetes sabiedriskajā transportā un dažādu citu praktisku atbalstu.

Šogad Rīgā pašvaldības iekārtotās dzīvojamās telpas ilgtermiņa pajumtei ir daļa no Rīgas domes tiešas palīdzības ukraiņiem, kuri bēg no kara.

Esam un būsim kopā ar ukraiņu tautu, sūtīsim viņiem palīdzību un dosim patvērumu tiem, kuri spiesti pamest savas mājas Ukrainā.

Slava Ukrainai! Varoņiem slava!

Kolēģi,

Situācija pasaulē un robeža ar agresorvalsti Latvijai un Rīgai liek būt pastāvīgi modrām.

Ir absolūti skaidri jāsaprot: šis NAV kompromisu laiks. Mēs gribam dzīvot Eiropā, mēs atbalstām demokrātiskās vērtības, tādēļ nekādi kompromisi un pusvārdi nav pieļaujami. Februārī apritēs 35 gadi, kopš Rīgas dome sanāca uz pirmo sēdi atjaunotajā Latvijā. Raudzīsim, lai svētku runās pēc gadu desmitiem ar labu vārdu pieminētu arī mūsu paveikto.

1918. gada 18. novembrī 38 Tautas padomes locekļi izvēlējās balsot par SAVAS valsts dibināšanu. 1990. gada 4. maijā par Latvijas neatkarības atjaunošanu balsoja 138 Augstākās padomes deputāti. Astotnieks kā bezgalības skaitlis mūs pavada, solīdams Latvijai ilgu un varenu nākotni.

Toreiz viss vēl varēja pavērsties citādi – bet caur Baltijas ceļa un barikāžu vienotību mēs atguvām un noturējām savu valsti. Caur demokrātiskām vēlēšanām un pareizām izvēlēm, kad tās bija jāizdara, esam noturējuši un cēluši savu Latviju un savu Rīgu.

Tas jāatceras ik dienu, jo drīz atkal mūsu vēlētāji izdarīs izvēli, kam uzticēt Rīgas atslēgas nākamajiem četriem gadiem. Vēlos pateikt paldies Rīgas domes deputātiem no visām partijām, kas saņēmušas vēlētāju atbalstu – esam strādājuši konstruktīvi, lai mikroklimats arī Rīgas politiskajā pārvaldībā būtu labs. Tas arī ir pats svarīgākais – mūsu ikdienas darbā būt koleģiāliem un pieturēties pie valstiskām un demokrātiskām vērtībām.

Latvija ir mūsu un mēs esam Latvija. Mums, latviešiem, nav citas zemes. Tāpēc jāsargā šī. Jāpaliek šeit un jābūt. Jāaudzina bērni un jāveido rītdiena.

Bet šodien svinēsim svētkus, kolēģi!

Būsim kopā ar savu ģimeni un draugiem, ar tuvākajiem.

Lai mūs stiprina iedvesma, ko guvām patriotiskajā koncertā pie Uzvaras parka Lāčplēša dienā pirms nedēļas. Lai par godu karavīriem un Latvijas sargiem iedegtās sveces atgādina, ka mēs arī katrs nesam sevī liesmu, kas ļauj mūsu Latvijai būt stiprai, drošai un varenai.

Lai Rīga dimd! Lai esam priecīgi, labvēlīgi un darbīgi!

Veidosim Rīgu labāku!