Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde (CAOIP) galvaspilsētā apzinājusi 355 iespējamās vietas bumbu patvertņu veidošanai. Trešdien, 22. novembrī, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja uzklausīja pārvaldes ziņojumu un deputāti sprieda par bumbu patvertņu apzināšanas rezultātiem un nākotnes plāniem, lai uzlabotu rīdzinieku drošību.
“Šis civilo aizsargbūvju jautājums ir vientuļā laukā novārtā pamests, ar nezālēm aizaudzis, no normatīvā regulējuma izsvītrots, un šobrīd tas mums ir no jauna jāizkustina, jārestaurē, jāpadara civilizēts un aktuāls publiskajā dienas kārtībā, lai rezultāts galu galā kalpotu civiliedzīvotāju drošības interesēm. Šis ir vēl viens elements drošības kultūras veidošanā Latvijā,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.
“Esam paveikuši svarīgu darbu un apzinājuši visas potenciālās bumbu patvertnes mūsu galvaspilsētā. Ar nepacietību gaidījām un šodienas komitejas sēdē uzzinājām, ka Ministru kabinetā nupat atkārtoti tiek virzīts Iekšlietu ministrijas un VUGD informatīvais ziņojums par aizsargbūvēm. Tas ir viens solis virzienā uz mums tik akūti nepieciešamo Patvertņu būvnormatīvu, kas ļautu beidzot sistemātiski pieķerties civilo aizsargbūvju sistēmas sakārtošanai,” atzīmē Ozola.
Bumbu patvertņu vietas apzinātas gan izmantojot valsts iestāžu datubāzes, gan pētot dokumentus iestāžu un muzeju arhīvos. Apzināts arī dzīvojamais fonds, kas varētu būt piemērots drošu telpu ierīkošanai. Drošas telpas un bumbu patvertnes tika plānotas jau pirmskara daudzdzīvokļu mājās, Staļina laiku ēkās un arī atsevišķu sēriju paneļu mājās.
CAOIP aprēķinājusi, ka vēl 2008. gadā Rīgas bumbu patvertnes pēc mūsdienu standartiem varēja uzņemt 67 500 personu, kas ir vairāk nekā 10 % Rīgas iedzīvotāju. Taču 2009. gadā tika pieņemtas likuma izmaiņas, kas vairs neuzlika par pienākumu uzturēt šo infrastruktūru. Līdz ar to līdz šodienai labā stāvoklī saglabājušās tikai dažas no apzinātajām bumbu patvertnēm.
Pētot iespējas izveidot patvertnes, analizēta Ukrainas, Izraēlas un Somijas pieredze. Tiek strādāts pie risinājuma, kas kara gadījumā ļautu nodrošināt ārkārtas drošās telpas visiem Rīgas iedzīvotājiem. Tāpat jābūt sistēmai un līdzekļiem, kas ļautu patvertnes ātri, nedaudzu dienu laikā, izveidot pagalmos, parkos un citās tam piemērotās vietās.
Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.