Rīgā aizvadītā gada laikā pieaudzis šķiroto atkritumu īpatsvars, kas ne vien palīdz aizsargāt vidi, bet arī ļauj ietaupīt iedzīvotāju līdzekļus, uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.
2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, Rīgā izvietoto iepakojuma konteineru skaits pieaudzis par 2400, stikla konteineru – par 1200, bet bioloģiski noārdāmo atkritumu (BIO) konteineru skaits pieaudzis par 1500. 2020. gadā dalīti savākti 20% atkritumu, bet 2021. gadā - jau 24%.
“Dati skaidri rāda, ka rīdzinieki grib šķirot un apzinās, ka atkritumu dalīta vākšana ir nepieciešamība un norma. Viens no pašvaldības pienākumiem ir nodrošināt iedzīvotājiem ērtu infrastruktūru atkritumu šķirošanai, kas līdz šim ir trūcis. Ja konteineri iedzīvotājiem ir ērti pieejami, cilvēki ir gatavi savus atkritumus sašķirot. Protams, atkritumu dalītai vākšanai ir jābūt arī ekonomiski izdevīgai, lai iedzīvotāji ar šo papildus darbu varētu ietaupīt,” norāda M. Lūse.
Šķirojot jaukto iepakojumu un stiklu, kopumā rīdzinieki 2021. gadā ir ietaupījuši 9,5 miljonus eiro - tā ir nauda, ko iedzīvotāji būtu samaksājuši, ja šķirotie atkritumi būtu izvesti un apsaimniekoti kā sadzīves atkritumi. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, papildus ir ietaupīti 1,5 miljoni eiro.
Rīgas pašvaldība atgādina, ka iepakojuma un stikla konteineru uzstādīšana un šo dalīti vākto atkritumu izvešana ir bez maksas, pretēji sadzīves atkritumu konteinera izvešanai, par ko iedzīvotājiem jāmaksā. Katrs lielais iepakojuma konteiners, kurš 2022. gadā būs sašķirots pareizi un tiks izvests kā iepakojuma konteiners, samazinās mājas atkritumu apsaimniekošanas izdevumus par aptuveni 23 eiro atbilstoši attiecīgā atkritumu apsaimniekotāja tarifam.
“Kopumā no radītajiem atkritumiem varam atšķirot līdz 40% bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineros un aptuveni 30% iepakojuma konteineros. Sistēmai vēl ir kur augt un iedzīvotājiem ir iespēja ietaupīt,” uzsver M .Lūse.