Rīgai, kā kulturālai pilsētai, nepieciešams attīstīt vides mākslas objektu kolekciju pilsētvidē, nodalot mākslas objektus no spēļu un rekreācijas objektiem, kuriem ir citas drošības prasības. Tāpat nepieciešama sabiedrības izglītošana šajā jomā, vienojās pašvaldības pārstāvji un eksperti rātsnamā notikušajā diskusijā “Vides mākslas objekti Rīgā – pilsētas rota un/vai rotaļu laukums?”.
“Paldies par iespēju tikties un diskutēt par vides mākslas objektu ietekmi uz pilsētvidi un sabiedrību. Šis ir svarīgs temats. Mēs ļoti novērtējam ekspertu veltīto laiku un dalīšanos ar savām zināšanām. Ir patīkami redzēt, ka Rīgā īstenojam drosmīgas un inovatīvas programmas, kuras nepārtraukti pilnveidojam. Eksperti vienprātīgi apstiprināja, ka vides mākslas objektu kolekcijas bagātināšanas programma ir jāturpina. Diskusijas gaitā sapratām, ka ir nepieciešams padziļināti definēt noteiktus jēdzienus un procesus, un es redzu nepieciešamību rosināt izveidot valsts līmeņa ekspertu reģistru, kā arī nodrošināt resursus un laiku testēšanas fāzei, ja tāda ir nepieciešama. Sabiedrības līdzdalību jāaplūko plašāk, un arī vides mākslas objektiem ir būtiska loma sabiedrības izglītošanā. Mums jāvadās pēc veselā saprāta, ieviešot jaunas iniciatīvas, un jāveicina diskusijas par sabiedrības un vecāku atbildību,” aicināja Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.
Eksperti vienojās, ka patlaban nav stingri nodefinēta robeža starp vides mākslas objektiem un objektiem, kas paredzēti spēlēm un atpūtai. Ja paredzētais objekts ir spēļu un rekreācijas vajadzībām uz to attiecas Ministru kabineta noteikumi Nr.18. Kopējais mērķis būtu mazināt riskus, taču jāizvērtē algoritms, kuri mākslas objekti tiktu pakļauti Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) prasībām un kuri nē.
Tāpat eksperti uzsvēra vecāku atbildību šādās situācijas, jo vecāki ir tie, kas spēj izlasīt un ievērot noteikumus un ierīču/objektu lietošanas instrukcijas, ņemot vērā, ka bērniem būtu jāspēj justies droši ārtelpā.
Diskusijas dalībnieki pieskārās arī jautājumam, kas notiek gadījumos, kad māksla ir starpzonā starp funkcionālu objektu un mākslu. Runājot par vides mākslas objektiem, eksperti norādīja, ka caur dizainu bieži vien var redzēt un nojaust, kuri objekti paredzēti praktiskai lietošanai un kuri ir mākslas objekts. Vienlaikus atzīstot, ka tie var pastāvēt līdzās, tādos gadījumos lielākoties atšķirt vienu no otra palīdz veselais saprāts.
Diskusijas gaitā izskanēja arī piedāvājums sadarboties ar Rīgas Tehniskās universitātes studentiem, kuri būtu gatavi iesaistīties vides mākslas objekti testēšanā, iedziļinoties tehniskajos parametros utt.
Diskusiju vadīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas vietnieks, tēlnieks Ivars Drulle. Diskusijā piedalījās Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāja Līga Kauliņa, Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta direktore, PhD Liene Jākobsone, Rīgas pašvaldības IKSD Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs Jānis Krievkalns, biedrības “Latvijas Ainavu arhitektu asociācija” valdes priekšsēdētāja Indra Purs, Dr. arch., uzņēmēja, arhitekte, SIA “Balta istaba” Ilze Rukmane-Poča un uzņēmējs, rotaļu eksperts, SIA “Fixman” dibinātājs Miks Lukstiņš.
Diskusiju iespējams noskatīties Facebook Rīga kontā: https://fb.watch/v7lkGoxHD4/
Informāciju sagatavoja: Ineta Miglāne, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: ineta.miglane@riga.lv
