Rūpējoties par satiksmes dalībnieku drošību un kārtību pilsētas ielās, Rīgas pašvaldība sāk ieviest mikromobilitātes rīku novietošanas zonas, kur turpmāk iedzīvotāji un rīku iznomātāji varēs novietot koplietošanas elektriskos skrejriteņus un elektriskos velosipēdus. Konsultējoties ar rīku iznomātājiem un iesaistot rīdziniekus, šīs zonas paredzēts izvietot populārākajos braucienu sākuma un gala punktos, kā arī vietās, kur koplietošanas mobilitātes rīki visbiežāk rada neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem.
“Rīgā ir vairāk nekā 6000 koplietošanas mikromobilitātes rīki. Pēdējos gados to skaits ir būtiski palielinājies, un vienlaikus ir izgaismojušās arī problēmas. Svarīgākā no tām - iedzīvotāju un pašu braucēju drošība. Lai pilsētvide būtu sakārtota un droša, Rīga, tāpat kā citas Eiropas lielpilsētas, sāk ieviest koplietošanas mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Iesaistot iedzīvotājus un koplietošanas rīku iznomātājus, noteiksim problemātiskās vietas pilsētā, un, ņemot vērā citu lielpilsētu pieredzi, paredzam, ka to skaits varētu tuvoties pāris simtiem. To ieviešana ir tikai tehnisks risinājums, jo atslēga veiksmīgai koplietošanas pārvietošanās rīku lietotāju integrēšanai ikdienas satiksmē ir visu satiksmes dalībnieku savstarpējā cieņa, uzvedības un braukšanas kultūras maiņa, to skaitā, ceļu satiksmes noteikumu un mikromobilitātes rīku vadīšanas apgūšana,” skaidro Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.
Lai noskaidrotu efektīvākos risinājumus, mikromobilitātes rīku novietošanas zonas tiek izveidotas konsultējoties ar lielākajiem šo rīku iznomātājiem. Šobrīd pašvaldības prioritāte ir ieviest tās populārākajos braucienu sākuma un gala punktos gan pilsētas centrā, gan apkaimēs, kā arī vietās, kur tie visbiežāk tiek novietoti, traucējot gājējiem, invalīdiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem un velobraucējiem.
Iesaistīties problemātisko vietu noteikšanā tiks aicināti arī rīdzinieki, kuriem būs iespēja līdz platformā iesaties.riga.lv norādīt konkrētas vietas pilsētā, kur būtu ieteicams izveidot šādas mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Tomēr jāņem vērā, ka pašvaldība var apsvērt izveidot šādas zonas tikai tai piederošās teritorijās. Iedzīvotāji par šo iespēju tiks informēti septembra laikā.
Mikromobilitātes rīku novietošanas zonas tiks izveidotas uz ietvēm starp pilsētvides labiekārtošanas elementiem, kur tās netraucēs ne gājējiem, ne velobraucējiem. Tās tiks apzīmētas ar horizontālo ceļa apzīmējumu – baltu taisnstūri ar vidū iezīmētu mobilitātes rīku.
Elektrisko skrejriteņu zonu ieviešana ir tikai viens no risinājumiem, lai to lietošana būtu droša. Statistika rāda, ka vidēji ik dienu notiek kāds nelaimes gadījums, kurā ir iesaistīts elektriskais skrejritenis. Saskaņā ar Valsts policijas datiem šogad astoņos mēnešos notikuši 290 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi un cietušas 213 personas. Pērn šādā periodā notikuši 324 ceļu satiksmes negadījumi ar iesaistītiem elektroskrejriteņiem, tajos cietušas 242 pesonas un viena gājusi bojā.
Lai uzlabotu mikromobilitātes rīku lietošanas kārtību, pēc Rīgas domes iniciatīvas šogad veikti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, piešķirot pašvaldībai tiesības regulēt un uzraudzīt elektroskrejriteņu lietojumu pilsētā un patlaban, Ārtelpas un mobilitātes departaments izstrādā koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs O.Pulks skaidro: “Koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumi nepieciešami, lai noteiktu vienotu kārtību, kas jāievēro koplietošanas transportlīdzekļu iznomātājiem un lietotājiem. Konsultējoties ar Pašvaldības policiju, noteikumu mērķis ir padarīt mikromobilitātes rīku izmantošanu drošāku un novērst traumatismu. Paredzēts, ka pilsētas centrā būs noteiktas vietas, kur būs aizliegts novietot un atstāt elektriskos skrejriteņus, kā arī zonas, kurās jāsamazina braukšanas ātrums. Strādājam, lai noteikumi būtu izstrādāti un pieņemti līdz nākamās vasaras sezonas sākumam. ”
Latvijas Mobilitātes asociācijas valdes priekšsēdētājs Raivis Ozoliņš: "Apsveicama ir Rīgas Domes iniciatīva pievērsties arī mikromobilitātes vides sakārtošanai pilsetā. Šis ir pirmais praktiskais solis, ar ko pozitīvas izmaiņas sāks izjust arī Rīgas iedzīvotāji. Skrejriteņu parkošanās vietu izveide ir sākums. Vēl būtiski ir turpināt strādāt pie veloinfrastruktūras attīstības arī Rīgas centrā, šādā veidā atslogojot ietves no velosipēdiem un skrejriteņiem, padarot pārvietošanos drošāku kā gājējiem, tā braucejiem. Priecājamies, ka dome veido konstruktīvu dialogu ar Latvijas mobilitātes asociāciju, jo mūsu biedru sniegtie dati par mikromobilitātes rīku lietošanas paradumiem sniedz iespēju pieņemt pamatotus lēmumu situācijas uzlabošanai."
Pirmās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas jau izveidotas 13.janvāra ielā pie Raiņa bulvāra, pie ēkas Miera ielā 46 (no Tallinas ielas puses uz ietves), Raiņa bulvārī 13, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā, Uzvaras bulvārī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, 13.janvāra ielā pie Raiņa bulvāra, Raiņa bulvārī pie Krišjāņa Barona ielas, 13.janvāra ielā - laukumā pie gājēju tuneļa, Aleksandra Čaka ielā pie Ziedoņdārza.
Informācija par mikromobilitātes rīku novietošanas zonām būs pieejama georiga.lv, kā arī aicinām to izvietot mikromobilitātes rīku iznomātājus savās aplikācijās.
Darbu izpildītājs ir SIA “KMK projekts”, kas darbus veic jau esoša līguma par ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšanu un agrāk uzklāto ceļa horizontālo apzīmējumu demarķēšanu ietvaros.
