Eiropas Ūdeņraža ieleju un "Tech Tour" investīciju konference
No labās: Ģirts Greiškalns, Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs, Laura Štrovalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece, Arnis Gulbis, Rīgas digitālās aģentūras direktors, Viktors Valainis, Ekonomikas ministrs, Viljams Stīvens (William Stevens), Tech Tour Europe izpilddirektors

Rīga, kā Baltijas ūdeņraža infrastruktūras līdere, no 5. līdz 6. septembrim uzņēma starptautisko “Tech Tour Eiropas Ūdeņraža ieleju investīciju konferenci”. Šis forums pulcēja jaunuzņēmumus, investorus un politikas veidotājus, lai apspriestu iespējas un sadarbības formas, kas veicinātu Latvijas potenciālu zaļajā enerģētikā.

Konferences koordināciju uzņēmās Rīgas digitālā aģentūra, kura aktīvi strādā pie pilsētas digitālās infrastruktūras un inovāciju risinājumu attīstības. Aģentūras direktors Arnis Gulbis izcēla digitālās dvīņa tehnoloģijas ieviešanu kā potenciālu risinājumu, kas varētu palīdzēt modelēt un optimizēt ūdeņradī balstītus risinājumus, veicinot zaļākas un ilgtspējīgākas nākotnes attīstību. “TechTour Hydrogen Valleys Investment forum 2024” piedāvāja unikālu iespēju apmainīties ar idejām un sadarboties, lai veidotu projektus, kas transformēs mūsu nākotni,” norādīja Gulbis.

Foruma dalībnieki arī izcēla Rīgas un Latvijas lomu ūdeņraža tehnoloģiju attīstībā. Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns norādīja: “Šis ir efektīvs veids, kā Latviju “uzlikt uz ūdeņraža kartes”, parādot starptautiskajiem investoriem mūsu potenciālu. Rīgā jau darbojas ūdeņraža uzpildes stacijas, un ūdeņraža elektriskie trolejbusi ir ikdienas realitāte. Mums ir iespēja kļūt par līderiem šajā jomā."

Salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm, kuras ir definējušas par ūdeņraža ielejām konkrētas valstu teritorijas, Latviju visu var uzskatīt par vienu lielu ūdeņraža ieleju, jo tehnoloģiju attīstībā nav izvēlēts fokuss ne uz vienu konkrētu pilsētu vai apgabalu, lai saglabātu atvērtību no ikviena uzņēmēja, uzskata ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Latvijai ir lielisks potenciāls ražot ūdeņradi un tā atvasinātos savienojumus, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tas ir būtisks virziens, lai sasniegtu mūsu izvirzīto mērķi padarīt Latvijas ekonomiku produktīvāku un eksportspējīgāku. Lai gan ūdeņraža ekonomika pie mums vēl ir attīstības sākumā, jau tagad varam prognozēt, ka Latvijas uzņēmumi varētu kļūt par nozīmīgiem spēlētājiem ūdeņraža jomā Eiropas mērogā. Ekonomikas ministrija šobrīd izstrādā Nacionālo nulles emisiju tehnoloģiju stratēģiju, kas paredz veicināt gan zaļā ūdeņraža un no tā iegūtu ķīmisko savienojumu ražošanu un eksportu, gan atbalstu ostu infrastruktūrai un citai ar ūdeņraža ekosistēmu saistītai ražošanai”, uzsver ekonomikas ministrs.

Enerģētikas nozare pēdējos gados ir strauji augusi, veidojot gandrīz trešdaļu no globālajām investīcijām, un šis rādītājs norāda uz enerģētikas sektora milzīgo potenciālu. Latvijai šis nozares “investīciju vilnis” ir unikāla iespēja nostiprināties kā vadošajam spēlētājam globālajā enerģētikas vidē. Ūdeņradis ir labs piemērs, ka šādas tehnoloģijas, kas ir izaugsmes procesā, var iedot Latvijai iespēju. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, attīstot atkrastes vēja projektu ELWIND sadarbībā ar Igauniju, tiek demonstrēta divu Eiropas Savienības valstu kopdarbs un apņemšanās izmantot atjaunojamos energoresursus, jo īpaši jūras vēja enerģiju.

“ELWIND ir kopējs Latvijas un Igaunijas projekts, kura galvenais mērķis ir attīstīt jūras vēja parkus Baltijas jūrā, lai palielinātu reģiona elektroenerģijas piegādes drošību un samazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem. Projekta īstenošana veicinās pāreju uz zaļo enerģiju, palīdzot sasniegt Eiropas Savienības klimata mērķus, kā stiprinās vietējo rūpniecību un tehnoloģiju attīstību,” skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Vai Latvija var kļūt par simbolisku smilšukasti ūdeņraža izpētes projektiem, kuri pēc tam tiktu mērogoti un izplatīti tālāk pasaulē, skaidro Aivars Starikovs, Hydrogen Europe valdes loceklis: “Šobrīd Eiropas ūdeņraža asociācijā ir ap 600 biedri, kas tikai apliecina, ka ūdeņraža nozare nav jauna industrija, bet būtība ir tajā, ka šodien ir jāmaina pieeja: pirmais solis, ko veic LIAA ir atbalsts idejām, to sākotnējām izpētēm. Nākamais solis – kur idejas pārbaudīt, tam vajadzīga vide, platforma kāda ir TechTour, kas ļauj jaunuzņēmumiem satikties ar investoriem. Tālāk ir nepieciešama pilsēta, kur ideju testēt jeb šīs smilšu kastes. Vilcieni, lokomotīves, autobusi, laivas uz ūdeņradi, tas viss ar Latvijai pieejamām kompetencēm ir iespējams.

Viens no Latvijas Ūdeņraža atbalstītājiem uzņēmums “PKN Orlen” uzsver, ka dalība Eiropas Ūdeņraža ieleju investīciju forumā atbilst uzņēmuma apņemšanās nodrošināt enerģijas dažādošanu un ilgtspējīgu attīstību. “Kā lielākais degvielas piegādātājs Baltijas reģionā mēs apzināmies, cik svarīgi ir saglabāt konkurētspēju, vienlaikus attīstot ūdeņraža ekonomiku. Ūdeņradim būs galvenā loma Eiropas enerģētikas pārejā, un, izmantojot inovācijas un stratēģiskas investīcijas, “Orlen” mērķis ir nostiprināt vadošo lomu, vienlaikus nodrošinot, ka Eiropa joprojām ir pasaules enerģētikas priekšgalā. Šis forums nodrošina būtisku platformu sadarbībai ar galvenajām ieinteresētajām personām, lai virzītu šos mērķus uz priekšu," stāsta uzņēmuma “PKN Orlen” Ūdeņraža un sintētisko degvielu nodaļas direktors Grzegors Jozvaks (Grzegorz Jóźwiak).

Latvijas Ūdeņraža forums un Eiropas Ūdeņraža ieleju “Tech Tour” investīciju konference Latvijā norisinās sadarbībā ar Latvijas Ūdeņraža asociāciju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Rīgas domi un Nīderlandes vēstniecību Latvijā.

Informāciju sagatavoja: Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa, e-pasts: mediji@riga.lv

Video no konferences atklāšanas