Trešdien, 2. martā, Rīgas domes sēdē deputāti atkārtoti atbalstīja izmaiņas saistošajos noteikumos “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”, kas paredz nodrošināt plašākas atkritumu šķirošanas iespējas un uzlabot atkritumu apsaimniekošanas kārtību galvaspilsētā.
Māju apsaimniekotājiem sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem turpmāk būs pienākums nodrošināt vieglā un stikla atkritumu šķirošanu daudzdzīvokļu ēkās ar noteiktu dzīvokļu skaitu. Vieglā iepakojuma konteiners būs jāizvieto pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz pieci dzīvokļi, savukārt stikla atkritumu konteiners būs jāizvieto pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 10 dzīvokļi. Šī norma attiecas tikai uz mājām, pie kurām jau ir sadzīves atkritumu konteineri.
Tāpat māju apsaimniekotājiem būs regulāri jāinformē iedzīvotāji par pareizu atkritumu dalītu vākšanu un apsaimniekošanu. Savukārt komersantiem no šī gada 1. jūlija būs jānodrošina atkritumu šķirošana iedzīvotājiem pie tirdzniecības vietām ar platību virs 500 m2, ja tām ir pieguļošas autostāvvietas (izņemot ielu malu autostāvvietas), degvielas uzpildes stacijām un pašapkalpošanās automazgātavām, piedāvājot vismaz vieglā iepakojuma un stikla atkritumu dalītu savākšanu.
“Rīgas domes apkopotā statistika liecina, ka rīdzinieki grib šķirot atkritumus. Pagājušajā gadā vieglā iepakojuma konteineru skaits Rīgā pieaudzis par 2400, stikla konteineru – par 1200. Ja 2020. gadā atsevišķi savācām 19,9% atkritumu, tad 2021. gadā – jau 24%. Ar izmaiņām saistošajos noteikumos šo īpatsvaru audzēsim vēl būtiskāk un padarīsim atkritumu šķirošanu par pašsaprotamu praksi, kas palīdz arī ietaupīt,” pauž Rīgas domes deputāte un Atkritumu samazināšanas un šķirošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.
Pareizi sašķirotu iepakojumu un stikla konteineru saturu izved bez maksas. Šķirojot iepakojumu un stiklu, gada laikā rīdzinieki ir ietaupījuši 9,5 miljonus eiro. No dalītās vākšanas apjoma palielināšanās 2021. gadā ir radies 1,5 miljonu eiro ietaupījums.
Izmaiņas noteikumos paredz arī to, ka atkritumu apsaimniekotājs drīkstēs noteikt papildu maksu par atkritumu pārbirumu, ja šis apjoms būs lielāks nekā 15% no atkritumu konteinera tilpuma. Tāpat atkritumu apsaimniekotājiem noteiktā laikā būs jāreaģē uz pieteikumiem, kas saņemti par papildus izvedamajiem atkritumiem.
Savukārt māju apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt tādu liela izmēra un mājsaimniecībā radušos būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, lai neveicinātu to uzkrāšanos pie atkritumu konteineriem vai citās vietās mājas tuvumā.
Papildus ir iecerēts, ka iedzīvotājiem ar sezonāla rakstura īpašumiem (piemēram, mazdārziņu) būs jāslēdz atkritumu apsaimniekošanas līgums par visas nekustamā īpašuma sezonālās lietošanas laiku, proti, no 1. maija līdz 30. septembrim ieskaitot.
Par plānotajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanā pērn Rīgas dome veica aptauju, kurā piedalījās teju 1000 iedzīvotāju. Atbalstu gandrīz visām izmaiņām pauda vairāk nekā 80% respondentu.
Turpinot realizēt videi draudzīgāku politiku galvaspilsētā, Rīga uzsākusi virkni aktivitāšu, lai veicinātu pieejamāku atkritumu šķirošanu. Pašvaldībā jau sākta arī astoņu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu projektēšana, notiek darbs pie publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas, lielgabarīta atkritumu izvešanas sakārtošanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.
Rīgā turpinās darbs arī pie BIO atkritumu šķirošanas veicināšanas. Kopā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem notiek darbs pie vienota dalīto atkritumu šķirošanas ceļveža izstrādes galvaspilsētā. Rīga arī plāno kļūt par sertificētu Zero Waste jeb bezatkritumu pilsētu.
Informāciju sagatavoja: Raimonds Grants – Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, e-pasts: Raimonds.Grants@riga.lv