Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros Rīgas dome uz atvērtu diskusiju aicinājusi Baltijas Ilgtspējīgas mobilitātes alianses pārstāvjus, lai kopā ar Latvijas Auto asociācijas, Latvijas Elektroauto biedrības un auto nozares privāto biznesu pārstāvjiem definētu būtiskākos e-mobilitātes problēmjautājumus, tostarp bezizmešu transportlīdzekļu nozīmi tuvākajā nākotnē.
“Baltijas Ilgtspējīgas mobilitātes alianse ir dibināta ar domu, lai kopā ar nozares speciālistiem, lēmumu pieņēmējiem, kā arī lielāko automobiļu importētāju pārstāvjiem, virzītu diskusiju par ilgtspējīgas mobilitātes un ar to saistītās infrastruktūras jautājumiem gan valsts, gan reģionālā līmenī. Vienotas uzlādes un tās apmaksas sistēma, publiskā un privātā sektora dialogs, kā arī pārliecinošs valsts atbalsts ir tikai daži no virzieniem, kurus esam identificējuši kā būtiskus veiksmīgas e-mobilitātes attīstības veicināšanai,” stāsta Ilze Grase-Ķibilde, Baltijas Ilgtspējīgas mobilitātes alianses iniciatore, Moller Baltic Import izpilddirektore.
Lai samazinātu CO2 izmešus un radītu ilgtspējīgu vidi ilgtermiņā, ir nepieciešams skaidrs plāns, kā e-mobilitāti padarīt pieejamāku Baltijas mērogā. Aivis Lonskis, Baltijas Ilgtspējīgas mobilitātes alianses projektu vadītājs, skaidro, ka alianses pirmā sēde būs oktobrī, taču būtiskākie e-mobilitātes attīstības virzieni, par kuriem būtu jādomā 2024. gadā, ir uzlādes infrastruktūras attīstības un valsts atbalsta veicināšana, kā arī izglītošana, skaidrojot gan sabiedrībai, gan lēmumu pieņēmējiem elektroauto praktiskos ieguvumus ilgtermiņā. Tāpat arī alianse varētu izglītot par elektroauto baterijas pārstrādes iespējām Baltijā, daloties Norvēģijas pieredzē, kas zināma kā viena no veiksmīgākajām e-mobilitātes ieviesējām Ziemeļeiropā.
“Šogad laika posmā no janvāra līdz augustam ir reģistrēts vairāk jaunu elektroauto, nekā 2022. gada laikā, tomēr vienlaikus redzam, ka cilvēkos aizvien ir liela neizpratne un aizspriedumi par elektroauto uzlādes iespējām. 90% klientu, kuri dzīvo privātmājā, veic uzlādi mājās, līdz ar to ir skaidrs, ka primāri infrastruktūra ir jāpielāgo tā, lai uzlādes iespējas būtu brīvi pieejamas arī daudzdzīvokļu namos dzīvojošiem elektroauto īpašniekiem, tomēr nedrīkst aizmirst, ka vienlīdz svarīgs ir arī atbalsts uzņēmumiem,” stāsta Ivars Valtass, Nissan korporatīvās tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.
Savukārt Andress Aguraiuja (Andres Aguraiuja), Veho grupas izpilddirektors Baltijā un Somijā, uzsver, ka šobrīd autobūves nozare Eiropā piedzīvo vienas no lielākajām tehnoloģiskajām pārmaiņām, kas ietekmē to, kā tiek pirkti, uzturēti, remontēti un arī pārdodi transportlīdzekļi. Lai pārmaiņu periods būtu veiksmīgs, ir nepieciešams nepārtraukts dialogs starp visām atbildīgajām un iesaistītajām pusēm, tāpēc Baltijas Ilgtspējīgas mobilitātes alianse strādās kā sadarbības platforma efektīvu sarunu veicināšanai.
E-mobilitātes statistika Rīgā un Latvijā
Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, komentējot šī brīža situāciju Latvijā, diskusijā skaidroja, ka šobrīd jaunu elektroauto tirgus daļa ir 7,93% jeb + 58,5%, salīdzinot ar pagājušo gadu, tomēr uz Eiropas fona Latvijas autoparks ilgtspējas jomā arvien krietni atpaliek. Prognozējot Latvijas autoparka attīstību līdz 2040. gadam, paredzams, ka e-auto sasniegs aptuveni 35%, tomēr, lai sasniegtu mērķi, vienmērīgi jāattīsta arī uzlādes infrastruktūra. Tāpat arī A. Kulbergs uzsver, ka 73% elektroauto īpašnieku dzīvo Rīgā un Pierīgā. Līdz ar to primārais Rīgas uzdevums e-mobilitātes jautājumos ir pārskatīt elektroauto uzlādes un stāvvietu regulējumus, kā arī mazināt birokrātiju, kas saistīta ar uzlādes staciju atrašanās vietām.
Inese Andersone, Rīgas domes Attīstības komitejas priekšsēdētāja, skaidrojot galvaspilsētas plānus e-mobilitātes attīstībā, uzsvēra: “Vairs nav vietas diskusijai par to, ka gan sabiedriskajam, gan loģistikas un arī privātajam transportam ir jābūt “zaļam”, tādēļ Rīgas dome ir izvirzījusi mērķi strādāt pie Rīgas elektrouzlādes pārklājuma koncepta, lai līdz 2030. gadam Rīgā tiktu uzstādīti vismaz 3 400 uzlādes punkti. Esam gandarīti par alianses iniciatīvu, jo, tikai kopā sadarbojoties, ātrāk nonāksim pie veiksmīgiem e-mobilitātes attīstības risinājumiem”. Savukārt Jānis Andiņš, Rīgas domes Galvenais projektu vadītājs transporta plānošanas jomā, papildināja, ka no plānotajiem 3 400 uzlādes punktiem 20% tiks uzstādīti pašvaldības ielās, bet 80% ārpus pašvaldības ielām – tirdzniecības centru stāvlaukumos, degvielas uzpildes stacijās, biroju kompleksos un citās vietās. Lai sasniegtu mērķi, katru gadu pašvaldībai līdz 2030. gadam ielās jāuzstāda 125 uzlādes punkti.
Arī Latvijas Elektroauto biedrības pārstāvis Jānis Bekers diskusijā piekrita, ka joprojām viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ iedzīvotāji kavējas ar elektroauto iegādi, ir uzskats, ka uzlādes iespējas ir ļoti ierobežotas. Šī iemesla dēļ ir jāturpina izglītošanas darbi, tostarp skolās, kur šobrīd mācās nākotnes elektroauto lietotāji, un jāskaidro, ka elektroauto ir ne vien ilgtspējīgākais mobilitātes risinājums, bet arī ērts un praktisks lietošanā jau šodien.
Akumulatora pārstrādes iespējas
Ne mazāk būtisks e-mobilitātes aspekts ir elektroauto akumulatora pārstrādes jautājums. Šī iemesla dēļ Baltijas Ilgtspējīgas mobilitātes alianse uz diskusiju aicināja Pēru Magnusu Kārlssonu (Per Magnus Karlsson), “BatteriRetur” tirgus un komunikācijas vadītāju, lai dalītos Norvēģijas pieredzē baterijas pārstrādes un starpvalstiskās sadarbības jautājumos.
Norvēģijas elektronikas savākšanas un pārstrādes uzņēmuma BatteriRetur pieredze liecina, ka šobrīd tehnoloģijas ir tik ļoti attīstītas, ka, pārstrādājot, piemēram, vienu lietotu 35,8 kWh e-Golf akumulatoru, tagad var saražot līdz pat trim 55 kWh ID.3 modeļa akumulatoriem. Šis piemērs apliecina, ka ir būtiski izvērtēt, vai ir ekonomiski lietderīgi lietotu akumulatoru pielāgot otrās dzīves projektam vai arī labāk vienkārši to pārstrādāt. Matīss Zemītis, Baltijas Volkswagen un Audi e-mobilitātes eksperts, papildina, ka gan bateriju labošana, gan pārstrāde pēdējo desmit gadu laikā ir krietni attīstījusies. Piemēram, elektromobiļa svarīgāko daļu jeb akumulatoru veido savstarpēji savienoti moduļi. Šāda veida dizains nodrošina, ka pat nopietnu bojājumu gadījumā akumulatoru joprojām var salabot, nomainot atsevišķu segmentu. Tāpat arī Baltijā ir liels potenciāls bateriju pārstrādei, jo, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, tas prasa krietni mazāk resursu, kā tas bija vēl pavisam nesen.
Papildu informācijai: Dārta Priedniece, e-pasts: darta.priedniece@mmacomms.lv
