Preses konferencē piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, LNB direktore Dagnija Baltiņa, LNB padomnieks arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos Jānis Dripe, LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile.

Piektdien, 17. janvārī, Rīgas dome un Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) parakstījusi beztermiņa sadarbības līgumu. Preses konferencē tika uzsvērts pašvaldības atbalsts latviešu grāmatniecības piecsimtgades svinību notikumiem visa gada garumā, kā arī citi kopīgi kultūras un sabiedriski nozīmīgi projekti nākotnē.

Preses konferencē piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, LNB direktore Dagnija Baltiņa, LNB padomnieks arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos Jānis Dripe, LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile.

Pasākuma laikā tika pārrunāta arī lasītveicināšanas, lasīšanas kultūras un grāmatu loma tautas un sabiedrības izaugsmē.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis konferencē uzsvēra: “Rīgas un Nacionālās bibliotēkas cieša ilgtermiņa sadarbība ir ļoti dabiska un loģiska un tas ir simboliski, ka sadarbības līgumu parakstām gadā, kad Rīga un Latvijas Nacionālā bibliotēka īstenos kopīgus projektus par godu 500 gadiem kopš izdota pirmā grāmata latviešu valodā. Toreiz neviens to nenojauta, bet šī grāmata būtībā bija arī pirmais solis ceļā uz mūsu valsti. Un tas simboliski apliecina, ka Rīgu un Latvijas Nacionālo bibliotēku vieno spēcīgas un dziļas valstiskās vērtības. Šajā gadā par godu latviešu valodā izdotās grāmatas piecsimtgadei pilsētvidē ne tikai ar plakātiem, bet arī ar dažādiem mūsdienīgiem elementiem aicināsim lasīt grāmatas. Rīgas parki, Rīgas sabiedriskais transports, Rīgas bibliotēkas, skolas un citi – visi būs iesaistīti dažādos notikumos par godu grāmatai un lasītpriekam. LNB ēka ir atvērta apmeklētājiem jau 10 gadus un teritorija Daugavas kreisajā krastā ap Latvijas Nacionālo bibliotēku ir relatīvi jauna Rīgas vizītkarte. Rīgas dome šajā gadā arī būs izpildījusi Nacionālajai bibliotēkai sen dotu solījumu – Mūkusalas ielas promenāde būs saremontēta un labiekārtota, izveidojot arī jaunu skatu laukumu, kas simboliski atspoguļo Gaismas pili Daugavā.”

LNB direktore Dagnija Baltiņa, iepazīstinot ar šī gada plāniem, norādīja: “Sabiedrībai ir pieprasījums pēc bibliotēkas. Mēs redzam, ka cilvēki patiesi grib nākt uz bibliotēku, uz pasākumiem vai vienkārši vēlas būt bibliotēkā, lai strādātu, mācītos, lasītu. Esam gatavi vēl lielākai atvērtībai un cenšamies to nodrošināt. Grāmata ir nācijas vertikāle, sabiedrības pamats un stiprā klints, ar kuru mēs vēsturiski panācām attīstības izrāvienu, lai nodibinātu Latvijas valsti, un tā ir izšķirīgi nozīmīga arī šodienas izaugsmē, pierādot, cik aizvien nozīmīgs attīstībai nākotnē ir rakstītais vārds.”

LNB direktore un pārstāvji konferencē prezentēja apjomīgā piecu gadu notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas norises, uzsverot latviešu grāmatu kultūras, latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsturi un nozīmi nācijas pastāvēšanā un attīstībā. Tika iepazīstināts ar plānoto bibliotēkas darba laika pagarinājumu un energoefektivitātes aktualitāti – saules paneļu uzstādīšanu LNB autostāvvietā.

LNB padomnieks arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos Jānis Dripe stāstīja par LNB ēkas arhitekta Gunāra Birkerta simtgades svinībām un izstādi “Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma.”, kas ļauj iepazīt izcilā latviešu arhitekta dzīvi un radošo darbību. Izstāde ir nozīmīga arī grāmatniecības piecsimtgades kontekstā, jo Latvijā ir radīta visā pasaulē atpazīstama būve – telpisks ietvars nacionālajam grāmatu krājumam. Gunāru Birkertu arhitektūras kritiķi dēvē par gaismas arhitektūras meistaru. Gaismas, metaforu un simbolu lietojums kultūras būvēs padara Birkerta arhitektūru unikālu pasaules mērogā.

LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile prezentēja LNB uzsāktās lasīt veicināšanas aktivitātes, bibliotēkas pētījumu rezultātus un pētījumu turpinājumu, kā pastāstīja par drīzumā gaidāmo izstādi “Tiesības uz bibliotēku” un citām 2025. gadā plānotajām izstādēm, pasākumiem, kā arī sabiedrības iesaistes kustības “Restarts lasīšanai”, īpaši programmas “Bērnu jauniešu un vecāku žūrija” 25 gadu pastāvēšanu.

Tāpat preses konferencē tika atgādināts par plašajiem LNB digitālajiem resursiem, Digitālās bibliotēkas aktualitātēm.

Konferences noslēgumā klātesošie izstādes projekta vadītāja, kuratora Jāņa Dripes vadībā guva ieskatu Gaismas pils arhitekta Gunāra Birkerta simtajai jubilejaiveltītajā izstādē “Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma.”, kas apmeklētājiem būs pieejama jau no rītdienas, 18. janvāra.

Sadarbības līguma parakstīšana ar Latvijas Nacionālo bibliotēku | 17.01.2025.