Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti izskatījuši ziņojumu par Veselības ministrijas plānotajām izmaiņām veselības aprūpes sistēmā, kas attiecas uz divām finansiāli stabilām Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām – Rīgas Dzemdību namu un Rīgas 2. slimnīcu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis saņēmis veselības ministra Hosama Abu Meri vēstuli, kurā ierosināts valsts apmaksātus pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā nepieciešams turpmāk attīstīt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS). Vēstulē arī teikts, ka attiecībā uz dzemdētāju un nedēļnieču aprūpi Rīgas Dzemdību nams nav mūsdienu prasībām atbilstoša droša vieta. Ministrs aicinājis sniegt konstruktīvu viedokli par savu ierosinājumu pārveidot Rīgas Dzemdību namu un Rīgas 2. slimnīcu par iestādēm, kur nodrošina gan aprūpi, gan aprūpi hroniski slimiem pacientiem, gan paliatīvo aprūpi, kā arī medicīnisko rehabilitāciju.
Rīgas mērs informē, ka ir ticies ar ministru un pārrunājis šo jautājumu. Daudzi argumenti esot gana loģiski, taču arī pašvaldībai ir savas intereses un pašvaldība nevēlas nonākt bezpalīdzīgā situācijā un būt pilnībā atkarīga no valsts. V. Ķirsis atzina, ka šis neesot viegls jautājums, kuru varot uzreiz izšķirt, tādēļ sagaidāmas diskusijas, kurās viņš cerot atrast kādu vidusceļu.
Komitejas sēdē tika izskatīts ziņojums par atbildes projektu Veselības ministrijai, kur pašvaldība nepiekrīt daudziem ministrijas argumentiem un aicina turpināt detalizēti apspriest šos jautājumus.
Deputāts Edgars Ikstens nepiekrita ziņojumā paustajam un norādīja, ka līdz šim sarunas starp ministriju un pašvaldību nav bijušas produktīvas, tāpēc aicināja sarunas turpināt, atmetot emocijas. Savukārt deputāts Viesturs Kleinbergs norādīja uz iepriekšējiem Veselības ministrijas lēmumiem, kas ietekmējuši veselības aprūpes pieejamību rīdziniekiem. “Rīgai svarīgākais ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību pilsētas iedzīvotājiem. Diemžēl līdzšinējā Veselības ministrijas rīcība attiecībā uz dažādiem veselības aprūpes uzlabojumiem Rīgā nav devusi pārliecību, ka tie vienmēr ir labi piedāvājumi. To parāda arī Rīgas 1. slimnīcas likvidēšana pirms vairāk nekā 10 gadiem, jo kopš tieši šī laika Rīgā akūti trūkst 100 aprūpes gultu. Tādēļ jebkurš Veselības ministrijas piedāvājums jāizvērtē uzmanīgi vai arī jāgroza likums un jānoņem atbildība no pašvaldības par veselības aprūpes pieejamību, jo, nododot šīs iestādes universitāšu slimnīcām, Rīga to nevarēs uzņemties,” teica V. Kleinbergs.
Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Santa Markova informēja, ka šogad finansēšanas modeļa maiņa, apmaksājot epidurālo anestēziju, medicīnas iestādei radīs 500 000 eiro lielus zaudējumus, jo iepriekš šo pakalpojumu apmaksāja atsevišķi no valsts budžeta: “Protams, mēs pārplānosim resursus un nodrošināsim nemainīgu kvalitāti, bet nebijām rēķinājušies ar to, ka šo pakalpojumu valsts vairs atsevišķi neapmaksās.” Vienlaikus viņa uzsvēra, ka jau tagad Dzemdību namam ir konstruktīva, abpusējas izaugsmes iespējas veicinoša sadarbība ar RAKUS kolēģiem, un tā tiks attīstīta. Pēc mēneša, 20. martā, plānota kārtējā tikšanās.
Rīgas pašvaldības Kapitālsabiedrību pārvaldes vadītāja Ilze Spūle-Statkus iebilda, ka pašlaik nav informācijas par to, kā ministrija iecerējusi šo reformu veikt, un ir būtiski saprast gan veidu, kā tas notiks, gan laika periodu, kurā varētu īstenot Veselības ministrijas ieceri. Piemēram, ja valsts vairs neslēgs līgumus ar Dzemdību namu un Rīgas 2. slimnīcu, tad tādā veidā abām medicīnas iestādēm var radīt būtiskas finansiālas problēmas. Līdzīgu viedokli pauda deputāts Jurģis Klotiņš – vai, pievienojot Dzemdību namu un Rīgas 2. slimnīcu universitātes slimnīcām, pašvaldības medicīnas iestādes nezaudēs to kvalitāti, kas jau sasniegta. Tāpēc viņš ierosināja veidot sadarbību starp visām medicīnas iestādēm.
Ziņojumā uzsvērts, ka pašvaldības rīcībā nav valsts veselības aprūpes plānošanas dokumentu, kuros būtu norādes uz dzemdību pakalpojuma, ko pašlaik sniedz Dzemdību nams, integrēšanu RAKUS un izvietošanu šīs slimnīcas teritorijā. Pašvaldība piekrīt, ka politraumu ārstēšanai jānotiek universitāšu slimnīcās, bet Rīgas 2. slimnīcā atstāt visu pārējo pakalpojumu sniegšanu, kā tas noticis līdz šim.
Pēc viedokļu uzklausīšanas E. Ikstens aicināja turpināt sarunas, lai sasniegtu Veselības ministrijas iecerētos mērķus: kvalitatīvu veselības aprūpi un sakārtotu slimnīcu tīklu.
Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs norādīja uz diskusijas nepieciešamību, iesaistot attiecīgajā jomā strādājošos profesionāļus, tostarp, Dzemdību nama un Rīgas 2. slimnīcas vadību. Būtisks ir RAKUS un PSKUS viedokļi, jo to pieejamos attīstības plānos minēto jomu pārņemšana nav iezīmēta. Šodien, raugoties uz nedienām ar ES finansējuma apgūšanu valsts līmenī, iztrūkstot skaidrai stratēģijai, ir bažas par spēju piesaistīt kvalificētus veselības aprūpes specialistus. Vienlaicīgi, izskanot paziņojumiem, kas satur norādi uz risku saņemt nedrošus pakalpojumus, būtu jāsniedz faktos balstīts pamatojums un jāuzņemas atbildība par sekām attiecībā uz reputācijas zaudēšanu pamatojuma neesamības gadījumā. “Sarunas jāturpina, vajag lietišķi un pragmatiski uzrādīt gan riskus, gan veidu, kā labāk sasniegt rezultātu – kvalitatīvu veselības aprūpe, kā pamatā ir darbinieku labbūtība un drošība rītdienā,” rezumēja J. Radzevičs.
Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore,
e-pasts: antra.gabre@riga.lv