Trešdien, 22. maijā, notika Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas rīkotā konference “Pieaugušo neizdarības spogulis”. Tajā piedalījās dažādu jomu speciālisti un eksperti no Slimību profilakses un kontroles centra, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Stradiņa Universitātes, Rīgas Pašvaldības policijas, biedrības “Heart to heart”, Latvijas Pašvaldību savienības, SOS Bērnu ciematu asociācijas, Rīgas pašvaldības. Konferences laikā tika analizēti gan bērnu un jauniešu uzvedības traucējumu, gan atkarību problēmu cēloņi un sekas, kā arī apspriesti nepieciešamie risinājumi.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola savā uzrunā vērsās pie jauniešiem: “Neba tā ir kaprīze kļūt par riska grupas jaunieti. Patiesībā tās ir sekas mūsu, pieaugušo, rīcībai. Latvijā mūsu nav tik daudz, lai mēs varētu atļauties jūs zaudēt. Gribam saprast savas kļūdas, un to es saku, pārstāvot lēmumu pieņēmēju – politiķu - kopienu. Mēs gribam saprast un iedziļināties, mums nav vienalga.”
“Mēs ar šo konferenci pieprasām Valsts kancelejas uzmanību šim jautājumam un risinājumam, jo tieši tā valsts līmenī atbild un tās pienākums ir pārraudzīt jautājumus, kas saistīti ar pārresoru sadarbību. Mēs sagaidām konkrētu rīcību, jo šodien man trūkst mehānisma, kā vēl pateikt Valsts kancelejai, ka tas ir tās pienākums. Rīga ir gatava darīt, Rīga grib un var darīt, un darīs, taču ir vajadzīgs normatīvs regulējums un konkrēta sadarbība,” konferences mērķi rezumēja Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietniece un konferences iniciatore Ieva Brante.
Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs atzina, ka jaunieši ir kļuvuši vardarbīgāki, un viņu asociālās uzvedības cēloņus analizē nesen izveidotās Vardarbības prevencijas nodaļas speciālisti. Viens no cēloņiem ir situācija ģimenē. 2023. gadā pašvaldības policisti izbrauca uz vidēji četriem ģimenes konfliktiem dienā, lielākoties (930 gadījumos) aizsargājamā persona bijusi sieviete, bet 174 gadījumos – vīrietis. 251 gadījumā (23 %) vardarbība notika bērna klātbūtnē. Vardarbības prevencijas nodaļas speciāliste psiholoģiskās konsultēšanas jautājumos Aija Lilienfelde informēja par Rīgas pašvaldības pozitīvo pieredzi: notiek sistemātiska sadarbība katra individuāla gadījuma risināšanā, policijas darbinieku regulāras apmācības, izveidotas vienotas vadlīnijas darbam ar nepilngadīgajiem.
Slimību profilakses un kontroles centra Slimību profilakses nodaļas vadītāja Agnese Freimane iepazīstināja ar Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu, kas liecina, ka bērni vistiešākajā veidā ataino situāciju ģimenē, piemēram, maz nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm; vairāk nekā puse jauniešu atzinuši, ka četras un vairāk stundas dienā pavada pie televizora; 90 % pētījumā iekļauto jauniešu teikuši, ka ir lietojuši alkoholiskos dzērienus. Konstatēts, ka no valstīm, kas piedalījās pētījumā, Latvijā meitenes dzer vairāk nekā zēni, kā arī Latvijā pieaug alkohola un narkotisko vielu lietošana bērnu un jauniešu vidū - strauji pieaug psihoaktīvo vielu lietošanā bērniem un pusaudžiem virs 10 gadu vecuma, bet līdz 13 gadu veci pusaudži Latvijā vairāk nekā vidēji Eiropā lieto alkoholu un smēķē.
Valsts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Karīna Beinerte akcentēja nesakārtoto palīdzību bērniem ar atkarības problēmām: “Slimnīcā pieaug bērnu skaits ar alkohola un atkarību izraisošo vielu intoksikāciju. Slimnīcā viņi izguļ dzērumu, vismaz pusei šo bērnu nekāda cita palīdzība nav vajadzīga. Daļa no viņiem atsakās no palīdzības, daļai ir agresīva, vardarbīga uzvedība, kas apdraud darbiniekus un mazos pacientus. Tā ir problēma, kam risinājuma pašlaik nav.”
Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar biedrības “Heart to heart” izmēģinājuma projektu vardarbības mazināšanai skolās “Mobbing Stop”. Alūksnes vidusskolā un Mežciema pamatskolā, kas iesaistījušās projektā, kā lielāko ieguvumu nosauca emocionālā mikroklimata uzlabošanos klasē un labbūtību skolā, bērnu uzvedības maiņu un izpratni par mociņa situācijām.
-
Speciālisti norādīja uz risinājumiem:
- sociālais darbs ar ģimeni un nabadzības mazināšana – pastāv lielāka iespēja uzsākt lietot atkarību izraisošas vielas, ja bērns dzīvo nelabvēlīgos apstākļos un vecākiem nav prasmju palīdzēt sev un bērnam;
- jānodrošina iespēja nodarboties ar hobijiem un dažādām aktivitātēm – pētījumi liecina, ka tas mazina risku sākt lietot atkarību izraisošas vielas un alkoholu;
- nepieciešamas izmaiņas sabiedrības domāšanā – nevienu bērnu nedrīkst norakstīt;
- vajadzīgs vienots, integrēts pakalpojums bērniem un jauniešiem un starpinstitucionāla sadarbība, diemžēl tiesiskais regulējums attiecībā uz bērniem ar uzvedības traucējumiem un atkarību problēmām nav pārskatīts vairāk nekā 20 gadus;
- jānodrošina komplekss pakalpojums bērniem, kuri atrodas apreibinošu vielu ietekmē: ārstēšana, rehabilitācija, palīdzība bērnam un vecākiem;
- jāveido preventīva atbalsta sistēma ģimenēm, lai agrīni varētu diagnosticēt problēmas un palīdzēt.
Par konferencē aizsāktajām tēmām diskusija turpināsies Rīgas domes Labklājības departamenta organizētajā pasākumā “Tie jau ir tikai bērni. Vai mūsējie?”, kas notiks 31. maijā no plkst. 11 līdz 13.10 Vērmanes dārzā.
Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore,
e-pasts: antra.gabre@riga.lv
