Sveicināti, rīdzinieki!
Šogad esam atkal skaļi un skaidri pateikuši, ka veidosim savu nākotni paši, vairs neatskatoties tajā pagātnē, par ko atgādināja tikko kā gāztie padomju monumenti.
Varam ar to lepoties. Mēs esam un būsim rīdzinieki, Latvijas patrioti un eiropieši! Gatavi aizstāvēt paši sevi, un palīdzēt citiem, ar kuriem mūs vieno brīvības un demokrātijas mīlestība.
Nākamgad gaidāmās sadzīves grūtības nav salīdzināmas ar tām, ko pārcieš cilvēki, kuri zaudējuši savas mājas, savus mīļos un slēpsies tumšā, aukstā bumbu patversmē.
Tomēr necilvēcīgais režīms kaimiņos, un viņu “noderīgie idioti” pašmājās nekautrēsies izplatīt dažādus mītus un nepārtraukti mēģinās mūs vienu pret otru sakūdīt.
Novēlu arī turpmāk tam pretim likt patiesību, mūsu cilvēcību, mūsu skaidro morālo kompasu, un vienoties kopīgā darbā un savstarpējā solidaritātē.
Šoreiz man ir novēlējums arī sev un saviem Rīgas domes kolēģiem gan pozīcijā, gan opozīcijā – nezaudēt paškritiku.
Pēdējos divos gados esam pierādījuši, ka Rīga var būt godīga, nevis korumpēta; atvērta, nevis noslēgusies; palīdzoša, nevis vienaldzīga; drosmes, prieka un gaišuma piepildīta, nevis drēgna un drūma.
Apzinos, ka tieši tāpēc iedzīvotāju prasības pret pilsētas vadību tikai pieaug – tas ir pareizi un motivējoši. Latiņai ir jābūt augstai.
Rīdzinieki redz kā cilvēki dzīvo citviet, un vienmēr savu pilsētu salīdzinās ar labākajiem piemēriem pasaulē.
Tāpēc novēlu turēt politiķus pie vārda, un pieprasīt vairāk zaļuma, drošāku satiksmi, cilvēcīgāku pilsētvidi un modernākus risinājumus.
Tieši uz to jātiecas visai pārvaldei kopā, nevis jāmeklē aizbildinājumi vai politiskais izdevīgums.
Nav svarīgāka uzdevuma par to, lai jaunieši, kuriem atvērta ir visa pasaule, savu nākotni redzētu tieši šeit – savā valstī, savā pilsētā, kura viņiem ir mīļa, un kurā viņi kādreiz audzinās savus bērnus.
Tā mēs iesoļosim 2023. gadā ar augstu paceltu galvu un apņēmības pilni veidot savu nākotni paši un kopā!