Trešdien, 20.janvārī, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē deputāti iepazinās ar SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) sagatavoto ziņojumu par rīcību parādu piedziņas gadījumos.
Komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola: ”Mums kā deputātiem ir svarīgi signalizēt par gadījumiem, kur esam pamanījuši negodprātību un necaurspīdību, tādēļ esam sagatavojuši priekšlikumus un aicinām kapitālsabiedrības uz tiem balstīties. Savukārt “Rīgas namu pārvaldniekam” novēlu atgūt savu labo reputāciju un strādāt tikai un vienīgi iedzīvotāju interesēs.”
Ronalds Neimanis, RNP valdes priekšsēdētājs, ziņoja par hronoloģisko notikumu gaitu, sākot ar 10. janvāri, kad pirmoreiz izskanēja informācija par iespējamu zvērināta tiesu izpildītāja (ZTI) R.Veinberga negodprātīgu rīcību parādu piedziņas procesā pret RNP klienti.
RNP nosūtīja ZTI Rolandam Veinbergam pieprasījumu sniegt apkopojumu par izpildei nodotajām piedziņas lietām. Atbilstoši RNP valdes lēmumam, uzņēmums uzsāka dienesta pārbaudi, lai pārbaudītu līdzšinējās uzņēmuma parādu piedziņas prakses atbilstību labas pārvaldības principiem. Uz dienesta pārbaudes laiku no darba pienākumu pildīšanas atstādināts viens Juridiskās pārvaldes darbinieks un ierobežota visu trīs darbinieku piekļuve uzņēmuma lietvedības sistēmai. Tā kā divi par parādu piedziņas procesu atbildīgie darbinieki pēkšņi saslimuši un atrodas darba nespējā, viņus nav iespējams atstādināt.
RNP ir nosūtījis informāciju KNAB, jo dienesta pārbaudes gaitā tika iegūta informācija par amatpersonas iespējamu negodprātīgu rīcību. Tāpat daļu informācijas nosūtīta Valsts policijai, kas veic izmeklēšanu par iespējamu krāpšanu saistībā ar RNP klientei piederošu īpašumu. RNP ir pieprasīts liels informācijas apjoms, tāpēc uzņēmums turpina tās apkopošanu, lai iesniegtu policijai visu pieprasīto informāciju.
Aizvadītā gada nogalē sākto darbu pie jaunas debitoru politikas izstrādes, ar kuras palīdzību tiks sistematizēts darbs ar parādniekiem, plānots pabeigt nākamo divu mēnešu laikā. Ir identificējies, ka sadarbības principi ar ZTI nav noteikti un, pēc pirmatnējo datu analīzes, uzņēmums ir ķēries pie objektīva un skaidra regulējuma izstādes ZTI izvēlei.
Ronalds Neimanis: ”Decembrī mēs sākām izstrādāt jaunu debitoru politiku. Tomēr šis gadījums ir izgaismojis būtiskas problēmas uzņēmuma parādu piedziņā. Nesaprotamā rīcība ir praktizēta jau ilgus gadus. Noteiktas likumsakarības saglabājušās neatkarīgi no tā, kā mainījies valdes sastāvs. Šī pieredze ļaus izslēgt līdzīgu gadījumu atkārtošanos.”
Pēc RNP ziņojuma uzklausīšanas un atbildēm uz deputātu jautājumiem, komitejas locekļi nobalsoja par diviem priekšlikumiem, kas veicinātu ilgtspējīgu, mūsdienīgu, godprātīgu, atbildīgu un efektīvu kapitālsabiedrību darbību un veidotu priekšnosacījumus kapitālsabiedrības mērķu sasniegšanai, vērtības saglabāšanai un palielināšanai.
Pirmais priekšlikums nosaka, ka Rīgas domes kapitālsabiedrībām un pašvaldības iestādēm turpmākajā darbā, lai nerastos aizdomas par iespējamām aizliegtām vienošanām, dokumenti piespiedu izpildei iesniedzami atbilstoši noteiktajam tiesu izpildītāja iecirknim, nevis par pamatu ņemot apgabaltiesas piekritību. Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei izpildu dokuments, ja parādnieka dzīvesvieta (juridiskajām personām – juridiskā adrese), mantas atrašanās vieta vai darbavieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī).
Otrais priekšlikums uzdod Rīgas domes kapitālsabiedrībām un iestādēm turpmākajā darbā, nododot dokumentus piespiedu izpildei, pieteikumā skaidri jānorāda, ka piedziņa uz parādnieka nekustamo īpašumu iespējama tikai un vienīgi, ja, piemērojot citus piespiedu izpildes līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt, kā arī īpašuma izsolīšanai pirms tam saņemta atsevišķa piedzinēja piekrišana.
Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Ilze Krūkle, tālr. 67181066, e-pasts: ilze.krukle@riga.lv.