Izglītības forumā Rīgas pašvaldība atskatījās uz mācību gadu, kas aizvadīts Vienotas skolas zīmē un pastāstīja par plānotajām aktivitātēm pārejā uz mācībām latviešu valodā nākošajā mācību gadā un vasarā. Rīgas pašvaldība turpinās sniegt būtisku atbalstu galvaspilsētas skolām ceļā uz vienotu skolu.
“Vienotas skolas veidošanā Rīga dara ļoti daudz. Un vēlos teikt lielu paldies kolēģiem, kas viens otru atbalsta un stiprina pārejā uz vienotu skolu. Forumā dzirdēju tik daudz ideju, kas nākušas no pašām skolām, no sadarbībām, lai pāreja notiktu veiksmīgāk. Par to īpaši liels prieks. Šī pāreja ir sarežģīts un grūts darbs mums visiem, kas prasa lielu ieguldījumu. Mūsu izglītības iestāžu komandas ir paveikušas milzīgu darbu, ciemojušās viena pie otras, dalījušās pieredzē gan ikdienā, gan svētku brīžos, smēlušās idejas viena no otras, lai atvieglotu darbu pedagogiem vienmērīgā pārējā uz vienotu skolu. Iestādēs notiek plašs pārmaiņu process, veidojot latvisku vidi. Un pēc šī gada redzam, ka izaicinājumu netrūkst. Izglītībā pārmaiņas nenotiek strauji, bet ilgākā laikā. Turpināsim stiprināt metodisko darbu, sniedzot plašu atbalstu kā pedagogiem, tā vecākiem. Tieši laika atvēlēšana sadarbībai, kopā darbošanās, pieredzes apmaiņa iepretim kritikai, ka viss ir slikti, ir pareizais ceļš,” saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.
Forumā Rīgas pašvaldības skolu pārstāvji kopīgi meklēja labākos risinājumus, lai turpinātu veiksmīgu vienotas skolas ieviešanu galvaspilsētā. Semināra darba kārtībā bija iekļautas gan informatīvas prezentācijas skolu pārstāvjiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD), Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra (RIIMC), Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestādes konsultatīvā centra informatīvas prezentācijas un tika sniegts ieskats par 1. un 4.klašu skolēnu vecāku EDURIO aptaujas rezultātiem. Notika radošās domnīcas un noslēgumā dalībnieki piedalījās diskusijās un dalījās ar secinājumiem, lai veiksmīgi turpinātu iesākto pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Ir pagājis gads un daudz ir paveikts, bet daudz vēl ir priekšā. Kopumā atskatoties uz aizvadīto mācību gadu mācības skolās, kuru 1., 4., un 7. klases pārgājušas uz mācībām latviešu valodā, tās ir norisinājušās veiksmīgi, to rāda arī gan pašvaldības skolu apmeklējumi, gan arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta vērtējumi. Ja 1. semestrī bija dažas lietas, kas vēl atsevišķām skolām jāpilnveido, tad 2. semestrī skolu vērtējumi ir labi un pat ļoti labi. Ļoti nozīmīgu ieguldījumu vienotas skolas ieviešanā sniedz Vienotas skolas metodiskie atbalsta centri.
Aptauju rezultāti rāda, ka ģimenēs sarunājas pārsvarā krievu vai citā valodā. Lielai daļai bērnu skola ir vienīgā saskares vieta ar latviešu valodu. Bērni, galvenokārt, latviski ārpus skolas sarunājas ārpusstundu aktivitātēs, treniņos un dažādos pulciņos. Pēc vecāku novērtējuma bērniem skolā vislabāk sokas tieši ar klausīšanos latviešu valodā, taču vairāk jāpraktizē runāšana.
IKSD klātesošos iepazīstināja arī ar galvenajiem rīcības virzieniem nākamajam mācību gadam:
- Turpināt izpratnes veidošanu par pāreju uz mācībām valsts valodā komunikācijā ar skolēniem, skolēnu vecākiem un pedagogiem.
- Turpināt skolas vienotas atbalsta sistēmas izveidi pedagogiem, pārejot uz mācībām latviešu valodā.
- Pamatizglītības programmas latviešu valodā īstenošana un latviešu valodas apguves veicināšanā mācību priekšmetos akcentēt mācīšanās konsultantu un mācību jomu koordinatoru lomu.
- Turpināt atbalstu 1. klašu skolēniem, īstenojot pamatizglītības programmu latviešu valodā 2024./2025. mācību gadā.
Radošo domnīcu laikā dalībniekiem bija iespēja iesaistīties radošo ideju meklēšanā un ģenerēšanā par tēmām: literatūras satura apguves problēmas un to iespējamie risinājumi, kā organizēt starpbrīžus, atbalstot skolēnu mācīties latviski un radot latvisku vidi, pedagoga palīga loma un atbalsts mācību procesā, starpskolu pedagogu sadarbības modelis skolu individualizēto vajadzību īstenošanai metodiskajā darbā u.c.
Pasākuma noslēgumā dalībnieki dalījās ar iegūtajām atziņām un deva ieteikumus skolām un skolotājiem: jārosina interese lasīt, tad rodas emocionāls pārdzīvojums un parādās interese, jādomā arī par latviskas vides radīšanu starpbrīžos, jārada neformāla vide, jāatskaņo latviešu mūzika, jārāda tautas tradīcijas. Skolēniem jāliek vairāk dziedāt un runāt, lai attīstās valoda. Svarīga arī komunikācija ar vecākiem un vecāku vēlme iesaistīties. Jāorganizē vairāk grupu darbi, kuros runā latviešu valodā, kas dos iespēju sadarboties, izpausties, uzņemties atbildību, iejusties līdera jomā, jāmotivē skolēni izmantot latviešu valodu.
IKSD turpinās atbalstīt skolas šajā svarīgajā procesā, sniedzot nepieciešamo informāciju un atbalstu dažādās aktivitātēs, kā arī departaments turpinās regulāru sadarbību ar IZM, IKVD, Valsts izglītības satura centru, Latviešu valodas aģentūru un IZM Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumu pārstāvjiem. Arī RIIMC organizēs gan vasaras skolas, gan seminārus un pieredzes stāstu pasākumu.
Kopumā Rīgas pašvaldībā ir 50 skolas (kopā 33625 izglītojamie, t.sk. 7065 1.,4. un 7.kl. grupā, 4501 pedagogi), kuras īsteno gan mazākumtautību izglītības programmas, gan latviešu valodas apmācības programmas.
Informāciju sagatavoja: Sindija Grāvere, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: sindija.gravere@riga.lv.
