AS “Rīgas siltums” jau šajā gadā paātrinās plānus, kas veicinās siltumapgādes uzņēmuma energoneatkarību no fosilajiem energoresursiem, sākot piecu jaunu biokurināmā katlumāju būvniecību, no kuriem trīs plānots pabeigt jau šogad. Uzņēmums arī aicina rīdziniekus būt energovienotiem un mazināt enerģijas patēriņu
Atjaunojamo energoresursu siltumavoti šogad taps Bauskas ielas rajonā, Nautrēnu ielas apkaimē un Vecmīlgrāvī, kopējā jauda plānota 12 MW. Savukārt, 2023.gadā iecerēts izbūvēts divas biokurināmā katlu mājas Bolderājā ar kopējo jaudu 18 MW. Tiek izskatīts arī alternatīvs variants ar vienas lielākas jaudas katlu mājas būvniecību Bolderājā un vērienīgu siltumtīklu rekonstrukciju. Plānotās investīcijas varētu būt vairāk nekā 22 miljoni eiro.
“Jau šobrīd siltumapgādes uzņēmumā 50% siltuma tiek saražots, izmantojot koksnes šķeldu. Diemžēl uzņēmumam nav iespējas pilnībā mainīt siltumenerģijas ražošanu Rīgas pilsētā, tā kā savos siltumavotos saražojam tikai 32% Rīgai nepieciešamās siltumenerģijas. Lielāko daļu siltuma iepērkam no neatkarīgajiem ražotājiem – “Latvenergo”, “Energia Verde”, “Rīgas BioEnerģija”, “Rīgas Enerģija”, “Eco Energy Riga”, “Juglas Jauda”, kur nozīmīgākais ražotājs “Latvenergo”, kas siltumu ražo no dabasgāzes. Dramatiskie notikumi Ukrainā ir paātrinājuši “Rīgas siltuma” sākto Eiropas zaļo kursu. Iecerēts, ka šajā gadā šķeldas īpatsvars sasniegs ap 55%, savukārt līdz 2030.gadam vairāk nekā 90% siltumenerģijas tiks saražots ar atjaunojamiem energoresursiem vai bezemisiju veidā,” norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.
Speciālistu veiktie aprēķina liecina, ka tādā veidā, “Rīgas siltums” siltumavotos ražojot siltumenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem nevis dabasgāzes, ik gadu 20 miljoni eiro paliks Latvijas ekonomikā, nevis pārskaitīti Krievijai.
“Mums tāpat jāpatur prātā, ka viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām. Tādēļ aicinām rīdziniekus jau šodien taupīt siltumu ikdienā. Tā ieguvēji būsim mēs visi!” uzsver N. Talcis.
Nepieņemamais Krievijas iebrukums Ukrainai ir radījis nebijušu satricinājumu energoresursu tirgū. “Rīgas siltums” kopā ar Rīgas Tehnisko Universitāti un Rīgas domi aicina ikkatru iedzīvotāju pārskatīt savus paradumus un mazināt energopatēriņu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Rīdzinieki aicināti dalīties ar savu pieredzi, kā samazināt mājsaimniecības tēriņus par resursiem, sociālajos medijos izmantojot tēmturi #energovienoti.
Vērtējot ilgtermiņa aktivitātes, iesakām ieviest individuālo siltuma sadalījuma uzskaiti - izvietojot uz radiatoriem alokatorus. Tas motivēs aktīvi regulēt temperatūru dzīvoklī ar termoregulatoru palīdzību un maksāt par to siltumu, ko katrs pats patērējam. Šāda prakse samazina apkures rēķinus vidēji par 20% ēkā kopumā, bet atsevišķos dzīvokļos pat līdz 50%. Taupot enerģiju, mēs kļūstam neatkarīgi no ārējo energoresursu piegādātājiem.
Tikai 32% Rīgā nepieciešamās siltumenerģijas “Rīgas siltums” saražo savos siltumavotos, bet 68% siltumenerģijas tiek iepirkts, kur būtisku sadaļu aizņem “Latvenergo” ražotā siltumenerģija no dabasgāzes. Tādēļ svarīgi, lai visi tirgus dalībnieki veicinātu savu energoneatkarību.
Vairāk par siltuma taupīšanu mājaslapā www.rs.lv.
“Rīgas siltums” ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi. 77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Siltumtīklu kopējais garums ir ap 825 kilometru, no kuriem 85% atrodas uzņēmuma īpašumā.
Papildu informācijai: AS „Rīgas siltums” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence, e-pasts: linda.rence@rs.lv www.rs.lv