Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā uz jauno voljēru blakus huzārpērtiķiem pārcēlušās piecas Patagonijas maras, kuras daudzās valodās mēdz dēvēt arī par pampu jeb Patagonijas zaķiem. Tuvākajās nedēļās šiem dzīvniekiem pievienosies kapibaras, kas patlaban mitinās kopā ar tapīriem, kā arī “Rīga ZOO” Bruņrupuču patversmē nonākušie dīķa bruņrupuči.
Lai arī vienam no lielākajiem grauzējiem – marai – ir visai tāla radniecība ar zaķiem, tomēr tās poza sēžot atgādina garausi. Savukārt, kad dzīvnieks sāk skriet, tad neviļus rodas līdzības ar stirnu vai citu līdzīgu pārnadzi. Patagonijas maras Rīgas Zoodārzā ieradās aprīļa nogalē – divas mātītes (vienu un trīs gadus vecas) no Zie-Zoodārza Nīderlandē un gadu vecs tēviņš no Vroclavas zooloģiskā dārza Polijā. Šie dzīvnieki nedaudz vairāk par mēnesi pavadīja karantīnas apstākļos un nu uz pastāvīgu dzīvi pārcēlās jaunā un plašā āra aplokā. Pa šo laiku jaunizveidotā maru grupa piedzīvoja priecīgu notikumu – vecākajai mātītei 21. maijā piedzima divi mazuļi. Tā kā grūsnības periods šiem dzīvniekiem ilgst apmēram 100 dienas, tad skaidrs, ka apaugļošanās notikusi vēl Nīderlandes zooloģiskajā dārzā. Mātītei parasti dzimst viens līdz trīs, taču visbiežāk divi attīstīti mazuļi, kas jau pēc pāris stundām spēj ļepatot apkārt, tomēr dzīves sākumu tie pavada alās. Tā kā barā mazuļi dzimst vienā periodā, tad vienāda izmēra pēcnācējus var barot arī citas mātītes. Savukārt atšķirīga lieluma sveša piena tīkotāji biežāk tiek atraidīti. Patlaban mazuļi jau izskatās krietni lieli un kopā ar pieaugušajiem labprāt mielojas ar aploka zaļo zelmeni, nereti pat ignorējot dzīvnieku kopēju piedāvātos gardumus. Dabā maras dzīvo Dienvidamerikā Argentīnas plašajā līdzenumā – pampās. Šī suga ir ierakstīta Pasaules Sarkanajā grāmatā kā daļēji apdraudēta suga (Near Threatened). Īpatņu daudzums samazinās vietējo iedzīvotāju lauksaimnieciskās darbības (lopkopība, zemju izmantošana augkopībā), kā arī medību dēļ.