Kā padarīt drošāku mājas vidi, lai pasargātu sevi vai tuviniekus no kritieniem, kas ir vienas no biežākajām traumām senioru vecumā? Kā pieņemt fiziskās un garīgās pārmaiņas, kas rodas novecošanās procesa gaitā? Kādēļ tik svarīga nozīme ir asinsspiediena, pulsa un citu veselības rādītāju pārbaudei, ko veic ģimenes ārsts vizītes laikā? Kuras ir svarīgākās profilaktiskās veselības pārbaudes, un kādi ikdienas paradumi palīdz saglabāt možu prātu un garu?
Novecošanās ir dabisks process, tomēr zināšanas un atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem palīdz šo procesu izprast, pieņemt, un rast iespējas vecumdienas pavadīt pēc iespējas pilnvērtīgāk.
Lai pastāstītu par novecošanās gaitu no dažādiem aspektiem, Rīgas domes Labklājības departaments aicināja uz sarunu vairākus veselības jomas ekspertus, kuri sarunā ar ģimenes psihoterapeiti Ainu Poišu runā par tēmām: senioru traumatisms, demence, veselīgs dzīvesveids no gerontoloģijas viedokļa un primārā veselības aprūpe. Ar zināšanām, pieredzes stāstiem un novērojumiem savā ārstu praksē, kā arī vērtīgiem ieteikumiem dalās:
- Sandris Petronis – SIA “Rīgas 2.slimnīca” valdes priekšsēdētājs, traumatologs-ortopēds, Rīgas Stradiņa universitātes Ortopēdijas katedras pasniedzējs;
- Vita Kurganova – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas ergoterapeite, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras pasniedzēja;
- Elmārs Tērauds – psihiatrs, VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” ambulatorā centra “Pārdaugava” vadītājs;
- Žanna Raka – SIA “Rīgas veselības centrs” filiāles “Ziepniekkalns” ģimenes ārste;
- Jānis Zaļkalns – profesors, geriatrs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs.
Šajos video viena no paustajām atziņām vēsta par veselīgas un aktīvas novecošanās saistību ar cilvēka personību un ikdienas dzīvesveidu. Mēs nevaram novērst tādus novecošanās ietekmējošus faktorus, kā piemēram, iedzimtību, tomēr mūsu ikdienā un dzīvesveidā ir pašu spēkiem paveicamas iespējas, lai arī senioru vecumā pēc iespējas ilgāk saglabātu savu ikdienas kvalitāti.
Tā sarunā par senioru traumatismu Sandris Petronis, traumatologs-ortopēds, stāsta par kritieniem, kas daudzos gadījumos izraisa lūzumus ar grūtāku atveseļošanos. Tādēļ mājvietas labiekārtošana vai vienkārši ergonomiski palīglīdzekļi ir viens no sarunā pieminētajiem veidiem, kā palīdzēt senioram pārvietoties brīvāk un drošāk. Sarunā par demenci psihiatrs Elmārs Tērauds uzsver, ka īpaši sevi jāsargā no galvas traumām jau jaunībā, jo tas paaugstina risku attīstīties demences procesam vecumdienās. Tādēļ jau kopš mazotnes jālieto ķivere un cits aizsargekipējums sportojot. Tāpat psihiatrs pauž atziņu, ka personības attīstība neapstājas nevienā vecumā – īpaši vērtīga ir mācīšanās vai jaunu prasmju apguve, kas arī samazina demences risku.
Šie sarunu video vienkopus skatāmi gan mājas lapas www.veseligsridzinieks.lv sadaļā SENIORIEM, gan www.youtube.com kanālā VESELĪGS RĪDZINIEKS.