Otrdien, 30. jūnijā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti kopā ar ekspertiem informēja par Skanstes degradētās teritorijas attīstības risinājumiem, to vidū – topošā parka vīziju, lietus ūdens savākšanas sistēmu, kā arī jaunizbūvējamām ielām un ar to saistītās infrastruktūras izveidi.
“Skanste būs Rīgas 21. gadsimta vizītkarte. Modernais galvaspilsētas centrs, kas visos plānošanas dokumentos noteikta kā prioritāri attīstāmā teritorija. Apkaimes novietojums, lielums, kā arī attīstības vīzija – modernais pilsētas centrs – noteicis nepieciešamību to veidot kā tiešām mūsdienīgu un ilgtspējīgu pilsētas daļu ar kvalitatīvu publisko ārtelpu,” pauda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale.
“Divu gadu laikā pašvaldībai piederošās teritorijas revitalizācijas rezultātā Rīga paplašinās ekonomiskās attīstības un investīciju piesaistīšanas potenciālu, kā arī iegūs plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu. Ar Eiropas Savienības un Rīgas pašvaldības finansējumu šajā apkaimē tiks izbūvētas ne tikai jaunas ielas un ar to saistītā inženiertīklu infrastruktūra, sekmējot teritorijas ekonomisko attīstību, bet izveidota pilsētniekiem un viesiem pieejama daudzfunkcionāla zaļā zona, kurā atradīsies gan parks, gan kanālu un dīķu sistēma lietus ūdens savākšanai.”
Baltijā modernākā lietus ūdens savākšanas sistēma
Skanste aizņem vislielāko, tomēr šobrīd mazāk attīstītu teritoriju vēsturiska centra tuvumā – kādreizējās palieņu pļavas ap Sarkandaugavas attekām. Agrākās pilsētas ganības palikušas tukšas augsto gruntsūdeņu, applūšanas un ērtai būvniecībai nepiemērotās grunts pamatnes dēļ, jo vēsturiski nozīmīgākā ūdenstece – Sarkandaugava – ir aizbērta. Vairāk nekā puse apkaimes ir atzīmēta kā nosusināma teritorija. Savukārt zemā, līdzenā reljefa un apgrūtinātās lietus ūdeņu noteces dēļ ir nepieciešams veikt grunts uzbēršanu un kompleksus meliorācijas pasākumus.
“Izstrādātā ilgtspējīgā lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma sastāv no tradicionālo un zaļo risinājumu kombinācijas: kolektoriem, kas savāc noteces ūdeņus no ielām un īpašumiem, apzaļumotā ievalka, kanāla ar gabiona atbalsta sienu, kanāla parka daļā un dīķi. Sistēmā paredzēts pastāvīgs ūdens līmenis, kas atbilst šī brīža gruntsūdens līmenim. Lietusgāzes laikā ūdens līmenis paceļas un tad pakāpeniski samazinās, novadot ūdeni pilsētas lietus kanalizācijas tīklā. Sistēma atbilst labākajai starptautiskajai praksei un ūdeni pārvērš no problēmas par resursu, piedāvājot vairākas funkcijas: tā nodrošinās ūdens savākšanu, uzkrāšanu, novadīšanu un attīrīšanu, pasargās no applūšanas ekstrēmajās lietusgāzēs, uzlabos publisko ārtelpu, regulēs pilsētas mikroklimatu un dzesēs karstajās dienās, nodrošinās bioloģisko daudzveidību, piedāvās rekreācijas potenciālu, kā arī vides izglītības funkciju. Par izmaksām, kas ir līdzvērtīgas tradicionālajai kolektoru sistēmai, mums kopā izdevās izveidot risinājumu, kas ne tikai prasīs nodokļu maksātāju naudu, bet ģenerēs nodokļu ieņēmumus un sniegs citus labumus sabiedrībai,” informēja Jurijs Kondratenko, “Grupa93” pārstāvis.
Jauns parks rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem
Skanstes teritorijas revitalizācija paredz izveidot jaunu, sabiedrībai brīvi pieejamu, daudzfunkcionālu zaļo zonu, kurā tiks integrēts Skanstes apkaimei un Rīgai tik nepieciešamais lietus ūdens savākšanas sistēmas modelis dīķu un kanālu veidā, kā arī sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona. Parka daļā 3 ha platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai. Teritorijā veidotas pastaigu takas vairāk kā 2 km garumā, plānots 1600m2 plašs skeitparks, sporta laukumi, bērnu atpūtas un rotaļu laukumi dažādām vecuma grupām, āra trenažieri, piknika vietas, pludmales un ūdensspēļu zona. Kopējā parka teritorijā tiks iestādīti tiks iestādīti vairāk nekā 1000 koku, tostarp 56 liela izmēra lapu koki, 934 skuju koki. Tāpat tiks iestādīti 755 lapu krūmi, vairāk nekā 10 000 ziemcietes un citi augi, tai skaitā fitoremediācijas jeb virsūdeņus attīroši augi. Parka koncepcijā ietverta arī mazdārziņu tematika, izveidojot sakņu dārzus, kurā augs gan sīpoli, ķirbji, dažādi garšaugi u.tml.
“Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija ir balstīta uz Skanstes lokālplānojuma ietvaros izstrādātiem atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas un vienotas publiskās ārtelpas labiekārtojuma principiāliem risinājumiem. Uz ilgtspējības principiem attīstāmā Skanstes teritorija labiekārtota ar mērķi padarīt to pieejamu ikvienam pilsētas iedzīvotājam un tās viesim, vienlaicīgi paaugstinot Rīgas pilsētvides kvalitatīvas un drošas lietošanas iespējas, kā arī vides estētiskās un ekoloģiskās vērtības. Plānotā Skanstes apkaimes zilizaļā struktūra ir nozīmīga gan pilsētvides kopējai ekosistēmai, gan arī konkrētās apkaimes labvēlīga mikroklimata uzturēšanai, tādējādi būtiski mazinot transporta un rūpniecības radīto gaisa piesārņojumu, trokšņu līmeni, putekļus, kā arī akumulējot nozīmīgu apjomu virsūdeņus. Bagātīgi plānotie apstādījumi Skanstes parkos būs nozīmīgi vietas bioloģiskās daudzveidības uzturētāji, nodrošinot dzīves vietas un pārvietošanās iespējas dažādām sugām, vienlaicīgi regulējot pilsētvides vispārīgos vides apstākļus. Papildus Skanstes teritorija ir unikāla ar tās vēsturisko lokālo mantojumu – Sarkandaugavas attekas vietu, 18. gs. sākumā pēc cara Pētera I pavēles iekārtoto skansti, 19. gs. un 20. gs mijā vietas industriālo raksturu līdz ar dzelzceļa attīstību, plašām ganību un sienu pļavām, kā arī ar mazdārziņu kultūru, kas šo vietu apdzīvo kopš 20. gs. sākumu. Uzskaitītais vietas lokālais mantojums kā nākotnē izglītojoša platforma, projekta ietvaros ar ainavu arhitektūras paņēmieniem ir atdzīvināts plānotos labiekārtojuma elementos – izmantoto materiālu, formu, ritmu, kā arī tonālo gammu veidolā. Tādējādi vienlaicīgi turpinot vietas identitātes saglabāšanu un veidošanu no jauna. Skanste kā modernais Rīgas centrs veidojas par laikmetīgu pilsētas "zaļo oāzi", sniedzot sabiedrībai iespēju piedalīties dabas procesos gan tiešā, gan netiešā veidā” pastāstīja Kristīne Dreija, SIA “Veido vidi” ainavu arhitekte.
“Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad Rīga nevis zaudē, bet gan iegūst papildu zaļo teritoriju, kura turklāt tiks veidota publisko ārtelpu pietuvinot dabiskiem apstākļiem. Periodiski applūstošas ieplakas, turklāt, ja daļā no tām tiks praktizēta vēlā pļaušana vienreiz gadā augustā vai septembrī, var kļūt par piemērotu vidi, kur atgriezties piemēram tādām apkārtnē iepriekš konstatētām īpaši aizsargājamo augu sugām kā Baltijas dzegužpirkstīte. Tādā vietā varētu sekmīgi augt arī citas Latvijas savvaļas augu sugas, parādot, ka arī vietējā flora var būt pienācīga rota pilsētas dārziem,” uzskata Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.
Projekta attīstība
Jau ziņots, ka Skanstes revitalizācijas projekta 1. kārtas darbus pašvaldībai piederošajā teritorijā plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.
No trešdienas, 1. jūlija teritorijā mainīts darbu režīms un intensitāte. Līdztekus teritorijas attīrīšanai, atkritumu vākšanai, kā arī ēku, būvju demontāžai pakāpeniski tiks sākta teritorijā augošo koku ciršana un reljefa veidošana dīķu un kanālu sistēmai, kā arī ielu infrastruktūras būvei. Uzsveram, ka, neskatoties uz pieļaujamo intensitāti, joprojām darbi tiks organizēti, ņemot vērā eksperta/ornitologa rekomendācijas. 26. jūnijā tika veikta atkārtota teritorijas apsekošana, pēc kuras sagatavoti un sniegti ieteikumi, kurās zonās un kā vēlams organizēt plānotos darbus līdz 15. jūlijam un līdz 1. augustam saskaņā ar norisēm dabā.
Video no pasākuma variet skatīt šeit: https://ej.uz/3vbg
Papildu informācija par Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta 1. kārtu lasāma šeit: https://www.rdpad.lv/portfolio/skanstes-teritorijas-revitalizacijas-1-karta/
Informāciju sagatavoja:
Inese Pabērza
Rīgas domes
Pilsētas attīstības departaments
Mob.tel.: 26418755
E-pasts: inese.paberza@riga.lv
www.rdpad.lv