Trešdien, 26. jūnijā, Rīgas domes pārstāvji prezentēja šī gada tiltu un pārvadu būvniecības ieceres. Plānots, ka šogad varētu sākt Dienvidu tilta 4. kārtas un satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecību. Tāpat iecerēts sākt Jorģa Zemitāna tilta pārbūvi, bet Vanšu tilta projekta realizāciju varētu sākt nākamgad.
Rīgā kopumā ir 145 tilti, pārvadi un gājēju tuneļi. Daļa no tiem savu laiku ir nokalpojuši – par to liecina to vizuālais izskats un tehniskie rādītāji. Tomēr eksperti, pēc tiltu pārbaudēm, apstiprina, ka bieži vien vizuālais izskats rada iespaidu, ka tilts ir sliktā stāvoklī, bet tehniskie parametri liecina, ka ikdienas slodzēm tas ir drošs. Šobrīd pašvaldība strādā pie tā, lai jau savlaicīgi atjaunotu un pārbūvētu tiltus un pārvadus, nepieļaujot kritisku situāciju atkārtošanos.
Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Tilti Rīgā tiek pastāvīgi pārbaudīti un ir droši ekspluatācijai, taču to pārbūve gan tehniskai sakārtošanai, gan tiltu pielāgošanai mūsdienās aktuāliem satiksmes dalībnieku paradumiem, piemēram, veloinfrastruktūrai, ir obligāts pienākums, kas Rīgai jāpaveic. Tiltu kapitālie remonti ir minami pie darbiem, ko Rīgas agrāko laiku vadība bija izvēlējusies nedarīt. Mūsu iespēja ir šo agrāk pieļauto kļūdu labot, tādēļ tuvākajos gados Rīgas tiltu infrastruktūrā plānotas vairāk nekā 300 miljonu eiro investīcijas – gan sakārtojot esošos tiltus, gan izbūvējot jaunus pārvadus. Līdzīgi kā pērn būtībā pilnībā pārbūvētais Brasas tilts un no jauna izbūvētā Austrumu maģistrāle, arī pārējie tilti, kur strādās būvnieki šajā un tuvākajos gados, kalpos Rīgai desmitiem un simtiem gadu.”
Atbilstoši Rīgas domes lēmumam, no 2022. līdz 2026./2027. gadam ir jāatjauno un jāpārbūvē stratēģiski svarīgi transporta infrastruktūras objekti – Gaisa tilts, Gustava Zemgala pārvads, Jorģa Zemitāna tilts un Vanšu tilts. Iepriekšējos divus gadus Ārtelpas un mobilitātes departaments ir strādājis pie būvprojektu izstrādes, lai to realizāciju varētu sākt šogad.
Šobrīd norisinās atklāts konkurss, kurā tiks izraudzīts Jorģa Zemitāna tilta pārbūves realizētājs. Darbu sākums ir atkarīgs no turpmākās iepirkuma procedūras un būvuzraudzības iepirkuma gaitas. Tāpat šobrīd turpinās konkurss par Vanšu tilta būvprojekta izstrādi, pārbūvi un autoruzraudzību. Šogad plānots sākt izstrādāt Vanšu tilta būvprojektu, bet tā realizācija varētu tikt īstenota pēc gada.
Attiecībā uz satiksmes pārvadu pār dzelzceļu Gustava Zemgala gatvē – turpinās būvprojekta izstrāde, kuru drīzumā plānots pabeigt. Pēc būvprojekta izstrādes atklātā konkursā izraudzīs projekta realizētāju, kurš darbus varētu sākt nākamgad. Departaments šogad vēl plāno izsludināt arī piegādātāju apspriedi par Gaisa tilta būvprojekta izstrādi. Apspriedes mērķis ir nodrošināt ieinteresēto piegādātāju iespējas iepazīties ar plānotā iepirkuma pamatnosacījumiem un sniegt priekšlikumus iepirkuma dokumentācijas pilnveidei. Iepirkumu plānots izsludināt pēc apspriedes noslēgšanās un saņemto priekšlikumu izskatīšanas.
Paralēli esošās infrastruktūras atjaunošanai un pārbūvei, departaments šogad ir iecerējis sākt divu, sen gaidītu, projektu realizāciju - satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu un Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecību. Par satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu departaments jau ir noslēdzis būvniecības līgumu ar pilnsabiedrību “RK link”. Tāpat objektam ir izraudzīts iespējamais būvuzraugs un turpinās autoruzraudzības procedūras izvērtēšana.
Savukārt par Dienvidu tilta 4. kārtu, kas ietver Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un Jāņa Čakstes gatves izbūvi posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai, norit būvniecības līguma un autoruzraudzības līguma slēgšanas process, kā arī turpinās būvuzraudzības pretendentu izvērtēšana.
Rīgas domes pārstāvji, prezentējot tiltu un pārvadu būvniecības ieceres, atzina, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem, šāda mēroga projektu realizācijai, ir finansējums. Projektu realizācijai ir plānots piesaistīt gan Eiropas Savienības līdzfinansējumu, gan valsts un pašvaldības finansējumu.
Jāatceras, ka apjomīgus būvdarbus nav iespējams īstenot, neieviešot satiksmes ierobežojumus, kuri varētu būt ilgstoši. Satiksmes ierobežojumi var radīt neērtības un pārvietošanās paradumu maiņu, tomēr pēc būvdarbu pabeigšanas ikdienas pārvietošanās kļūst ērtāka un patīkamāka visiem satiksmes dalībniekiem. Pirms būvdarbu sākuma departaments sabiedrību par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem ap konkrēto būvobjektu informēs atsevišķi.
Informāciju sagatavoja: Lelde Rudzika, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: lelde.rudzika@riga.lv
