Maijā sākta kādreizējā Rīgas rātskunga Rīgas rātskunga Hermaņa Ādama Krēgera kapeņu mauzolejā un pazemes kriptas restaurācija un rekonstrukcija. Krēgera kapenes ir 19. gadsimta vidus piemineklis, kam raksturīga neogotikas estētika un kas ataino tā laika Eiropas aizraušanos ar romantismu. Rīgas pieminekļu aģentūra tās atjaunošanai šogad saņēmusi pašvaldības piešķirtos 114 000 eiro.
"Lielie kapi ir rīdzinieku iemīļota vēstures, piemiņas, zaļās vides un pastaigu vieta. Soli pa solītim ejam šīs vietas atdzimšanas virzienā. Rīgas pieminekļu aģentūra katru gadu veic kārtējo labo darbu. Šogad tā ir mazā, elegantā, angļu neogotikas noskaņās veidotā Krēgeru kapeņu būve, kas priecēs vērotāja aci jau šogad," saka Rita Našeniece, Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja.
H. Ā. Krēgers bija uzņēmējs - vairumtirdzniecības uzņēmuma “Fenger & Co” līdzīpašnieks, Lielās Ģildes dokmanis un vecākais, Rīgas rātskungs. Rātskunga amatu viņš ieņēma sava mirušā brāļa vietā un amatā sabija 10 gadus. H. Ā. Krēgers nomira 1856. gadā, 66 gadu vecumā, kā piederīgs Sv. Pētera draudzei. Viņam bija pieci bērni. Nav zināms, cik apbedījumu bijis šajā kapličā un kur Krēgeri pārapbedīti.
Krēgera dzimtas apbedījuma vietu iekonservēja 2018. gadā tāpat kā vairākus citus kapeņu mauzolejus, apturot to bojāšanos. Darbus veic SIA “RERE meistari”, piesaistot restauratorus no Polijas. Viņi jau strādājuši vairākos objektos Latvijā, to skaitā arī Dobeles pils atjaunošanas un Rīgas biržas restaurācijas projektos.
Krēgera kapličas restaurācija un rekonstrukcija ir plānots pabeigt šā gada novembrī. Labā stāvoklī saglabājusies kapa plāksne, kā arī, pateicoties vēsturiskām fotogrāfijām, 159 gadus veco kapliču varēs rekonstruēt iespējami tuvu oriģinālam.
Trūkst neapstrīdamu datu par kapličas būvniecības sākšanu. H. Ā. Krēgera (25.09.1790.–18.02.1856.) dzimtas kapa vieta, iespējams, datēta ar 1865. gadu. Tāds gadskaitlis iekalts uz kapa plāksnes. Ņemot vērā, ka H. Ā. Krēgers mira 1856. gadā, un cita vēsturiska informācija saistībā ar kapličas izbūvi pašlaik nav konstatēta, var minēt, ka uz kapa plāksnes norādīto gadu “1865” varētu saistīt ar kapličas celtniecības gadu.
“Lielajos kapos līdz šim ir restaurēta tikai vēl viena kapliča. Kad to būs vairāk, tad varēs lemt par pieejamību. Domāju, ka pamatā tām būs izglītojoša funkcija, piemēram, varētu iekārtot ekspozīciju par Lielajiem kapiem. Ar atjaunoto Krēgera kapliču ceram iepazīstināt interesentus šī gada rudenī,” saka Rīgas pieminekļu aģentūras galvenais speciālists Lielo kapu jautājumos Jānis Galdiņš.
Šobrīd nevienā Lielo kapu kapeņu mauzoleju kriptā neatrodas apbedījumi. Ārzemju pieredze liecina, ka senos dzimtu mauzolejus izmanto, lai stāstītu par vēsturi, tos apmeklē tūristi, taču Apvienotajā karalistē ir arī pieredze ar kamerkoncertiem un pat iekārtotu kapelu laulību reģistrācijām.
Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: antra.gabre@riga.lv
