XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku gājienam, kas veltīts 150 gadu jubilejai, dalībnieki un pašvaldības gatavojas jau ļoti laicīgi un rūpīgi, arī Rīgas pašvaldība. Tradicionāli Rīga gājienā kā “namamāte” dosies pēdējā, pārstāvot 11 753 dalībnieku lielu pulku un simboliski gājienu ievadīs trīs Rīgas baznīcu gaiļi.
Dziesmu un deju svētku gājienam galvaspilsēta veido īpašu māksliniecisku konceptu ar trīs baznīcu gaiļiem. Māksliniecisko konceptu izstrādājuši mākslinieki Reinis un Krista Dzudzilo.
“Gailis iedzied rītu, tas sveic gaismu un modina ar dziesmu. Doma baznīcas, Pētera baznīcas un Jēkaba baznīcas atrodošie gaiļi no augstākajiem punktiem nolaižas uz zemes un ievada Rīgas gājienu, lai trīs reizes iedziedātu "Rīga dimd", tā aicinot un modinot. Šie trīs gaiļi ir replikas, kopijas tiem, kas atrodas Rīgas vecpilsētas baznīcu torņu smailēs. Tieši tādas formas un lieluma gaiļi, atrodas Vecrīgas debesīs. Šīs replikas veidojis tēlnieks Sandis Aispurs,” par Rīgas gājiena māksliniecisko konceptu un simbolisko nozīmi stāsta māksliniece Krista Dzudzilo, turpinot: “Tiem seko "Rīga dimd" pavisam tiešā veidā, kā teksta upe, kura ieplūst pilsētas centrā. 73 metrus garā "teksta upe", plūst uz priekšu un iezīmē dziesmas un arī Rīgas virzību no pagātnes tagadnē un tālāk nākotnē. “Rīga dimd” ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872. gadā, vienu gadu pirms Pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētkiem.”
No Rīgas gājienā dosies 377 kolektīvi, kas no kopējā svētku dalībnieku skaita veido teju vienu trešdaļu.
Rīgas nosaukumu, sarkanbaltsarkanos karogus un Rīgas gaiļus, gājiena priekšgalā svinīgi nesīs Dziesmu un deju svētku deju skates Lielās balvas ieguvēji - Rīgas Tehniskās universitātes Tautas deju ansambļa “Vektors” dalībnieki. Savukārt tautasdziesmas Rīga dimd “viju’’ – dejotāji no Tautas deju ansambļiem ‘’Ačkups’’, “’Austris’’ un “Pērle’’.
Svētku dalībniekus Rīgas kvartāla sākumā Stabu ielā sveiks rīdzinieki, personības ar ko Rīgas pašvaldība lepojas: Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš, Dailes teātra aktieris Imants Strads, Dailes teātra aktieris Andris Bulis, Teātra un kino aktrise Esmeralda Ermale, Jaunā Rīgas teātra aktrise Inga Tropa, Rimi Rīgas maratona un Pasaules čempionāta skriešanā direktors Aigars Nords, Jaunā Rīgas teātra aktrise Elita Kļaviņa, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Jānis Āmanis, Latvijas Basketbola līgas direktors, EuroBasket 2025 direktors, bijušais Latvijas vīriešu basketbola izlases spēlētājs Kristaps Janičenoks, Latvijas hokeja izlases spēlētājs Rihards Bukarts, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ģirts Jakovļevs, Latvijas hokeja izlases spēlētājs Miks Indrašis, Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa un Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka.
Dziesmusvētku dalībnieku gājiens ir neatņemama svētku tradīcijas sastāvdaļa. Kā krāšņa upe tas vijas par galveno Rīgas ielu, aizsākoties pie Brīvības pieminekļa un noslēdzoties pie Dailes teātra. Tautas tērpu krāšņums, gaviles, satikšanās prieks un Dziesmusvētku svinēšana. Gājiena laikā katrs novads parādīs savu unikalitāti un dižosies ar savām tradīcijām un kultūras mantojumu.
Informāciju sagatavoja: Sindija Grāvere, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: sindija.gravere@riga.lv