Brēmenes iedzīvotāju dāvinājumu Rīgai – piemiņas akmens

Otrdien,14. jūlijā Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja teritorijā svinīgi atklāja Brēmenes iedzīvotāju dāvinājumu Rīgai – piemiņas akmeni, kas veltīts Otrā Pasaules kara laikā Latvijas teritorijā iznīcināto ebreju piemiņai. 

Piemiņas akmens tapšanā ar ziedojumiem piedalījās daudzi Brēmenes iedzīvotāji, Vācijas tautas apvienība, kā arī vairāki lielie Brēmenes uzņēmumi. Jau gadiem ilgi piemiņas akmens idejas autori Kris Šteinbrehers ar kundzi mākslinieci Dagmāru Kalē ir pievērsušies vides objektu un memoriālu veidošanai, kuri liecina par Otrā pasaules kara gaitā izdarītajiem noziegumiem pret ebrejiem un karagūstekņiem. 

Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics:” Man ir tas gods jūs šodien uzrunāt Rīgas geto muzejā, vietā, kur saplūst daudzu cilvēku traģiskie likteņi un notikumi, lai atklātu piemiņas zīmi Otrā pasaules kara holokaustā bojā gājušajiem ebrejiem. Cilvēka dzīvība ir unikāla un tā jāsargā, vienalga kādas tautības cilvēks būtu. Un tā ir mūsu visu kopīgā lieta. Par šo nozīmīgo dāvinājumu vēlos izteikt sirsnīgu pateicību Brēmenes iedzīvotājiem, Brēmenes parlamentam, idejas iniciatoriem, autoriem, un visām idejas īstenošanā iesaistītajām pusēm. Šis ir mūsu kopīgs solis ceļā uz cilvēciskuma uzvaru. No sirds un patiesi.” 

Rīgas domes pagaidu administrācijas vadītājs E.Balševics

Brēmenes parlamenta prezidents Franks Imhofs: “Izsaku savu pateicību visiem, kas devuši ieguldījumu, lai pēc daudziem gadiem, kas pagājuši no idejas līdz realizēšanai, šo piemiņas zīmi šodien oficiāli varētu atklāt! Izrādot savu draudzību Rīgai, mēs – brēmenietes un brēmenieši - vēlamies parādīt, ka atceramies Rīgā nogalinātos ebrejus. Politiķu atbalstīta privāta iniciatīva draudzības vārdā, vai  šodien var būt kas svarīgāks! Tādā veidā Hanzas pilsētas ne tikai izrāda interesi par pagātni, to redzeslokā ir arī tagadne un skats uz nākotni, jo tās no atmiņām apzinās pienākumu. Mūsu pienākums ir darīt visu, lai kaut kas tāds vairs neatkārtotos ne Rīgā, ne Brēmenē, nekur citur.”

Brēmenes parlamenta prezidents Franks Imhofs

Atklāšanas pasākumā piedalījās arī  Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes prieksšēdētājs rabīns Dr.Manahems Barkans, Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa, Izraēlas vēstniece Latvijā Orli Gila, Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis un citi.

Šogad Rīgas un Brēmenes sadraudzība svin 35 gadus, jo draudzības līgums tika parakstīts jau tālajā 1985. gada februārī. Savukārt sadarbību nosaka 1992. gada 22. aprīlī parakstītā atjaunotā vienošanās. Šonedēļ Rīgā viesojas Brēmenes delegācija, lai atzīmētu šo 35 gadu sadraudzību. 
 

Informāciju sagatavoja:  Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Ilze Krūkle, tālr. 67181066, e-pasts: ilze.krukle@riga.lv