Diskutējot par alkohola ietekmi uz sabiedrības veselību un atkarību profilaksi, eksperti secināja, ka atkarību profilaksē būtiska uzmanība jāpievērš jauniešu informēšanai. Pirmdien, 11. oktobrī, notika jau otrā diskusija Rīgas domes deputātu sākto sarunu ciklā par alkohola aprites un pieejamības jautājumiem.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Attīstības fonda padomes locekle, RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Inga Landsmane diskusijā skaidroja, ka atkarība ir primāra, hroniska un progresējoša slimība, kas palielina invaliditāti un mirstības risku, bet tā noteikti ir ārstējama.
Pēc viņas teiktā, pārmērīga alkohola lietošana ir viens no būtiskākajiem veselības apdraudējumiem pasaulē - tas ir cēlonis vairāk nekā 60 slimību un traumu veidiem, kā arī nāves cēlonis 2,5 miljoniem cilvēku katru gadu. Runājot par ilgtermiņa riskiem, Landsmane atzīmēja, ka mirstības risks pieaug no 15 līdz 60 % (2,5 – 9 reizes augstāks nekā personām bez alkohola atkarības), slimība var kļūt hroniska, bet atveseļošanās var ilgt līdz pat desmit gadiem.
Runājot par jauniešu atkarību profilaksi, Landsmane atzīmēja, ka vecākiem būtu vēlams atturēt bērnu no alkohola pamēģināšanas vai iespējami attālināt pamēģināšanu, bet, ja bērns jau ir sācis to lietot, tad mazināt lietošanas biežumu.
Veidojot drošu vidi, kurā pēc iespējas būtu mazināta alkohola patēriņa iespēja, pēc ekspertes domām, būtu nepieciešama brīvā laika pavadīšanas iespēju un interešu izglītības attīstīšana, skolas un darba vides kā emocionāli un sociāli atbalstošas vides veidošana, kā arī atkarību izraisošo vielu pieejamības samazināšana.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra Neinfekciju slimību datu analīzes nodaļas sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule diskusijā runāja par alkohola apriti un lietošanas sekām.
Pēc viņas teiktā, alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu iedzīvotāju (15 gadus vecu un vecāku) pieaug, sasniedzot vienu no augstākajiem rādītājiem OECD valstu vidū. Vienlaikus Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati liecina, ka katrs trešais jeb 30% respondentu pēdējā gada laikā ir lietojuši alkoholu riskantā veidā – patērējot vairāk nekā sešas alkohola devas vienā lietošanas reizē. Tostarp epidemioloģiskās situācijas ietekmē alkoholisko dzērienu lietošana iedzīvotāju vidū kopumā ir samazinājusies.
Diskusijas otrajā daļā Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes Sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses nodaļas vadītājas vietniece Ieva Grietēna klausītājus informēja par atkarību profilaksi Rīgā.
Viņa norādīja, ka Rīgā galvenie sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses virzieni ir atkarību profilakse, publiskie pasākumi, ģimenes veselība, reproduktīvā veselība, kaitējuma mazināšana un citi. Pēc Grietēnas teiktā, atkarību profilakse Rīgā tiek īstenota, apzinoties alkohola lietošanas riska un aizsargājošos faktorus, izstrādājot alkohola lietošanas tendencēm atbilstošas intervences un programmas.
Grietēna norādīja, ka pēdējo gadu tendences liecina, ka jaunie mediji popularizē alkohola lietošanu (Tik Tok, Youtube, Instagram), kā arī ir uzmanību pievērš slavenības medijos, kas popularizē alkohola lietošanu. Tāpat tendences norāda, ka alkohola lietošanu uzsāk arvien vairāk jaunas meitenes, jo pieejama liela izvēle “vieglajam alkoholam” un ir viegla pieejamība alkoholam kopumā.
Diskusijas nobeigumā tika secināts, ka ir jāveido mērķētas atkarību raisošo vielu profilakses programmas dažādām mērķa grupām, iesaistot gan cilvēkresusus, gan finanses, jāizmanto vairāk laikmeta tendences – IT risinājumus, sociālos tīklus, un jāīsteno informatīvie pasākumi skolās un darba vietās, kā arī jāiegulda resursi, lai radītu alternatīvas brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Diskusiju cikla turpinājums notiks 18. oktobrī, kad īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, ko iespējams darīt, lai sabiedrībā veicinātu paradumu maiņu. Noslēgumā notiks klātesošo dalībnieku diskusija. Diskusiju vadīs žurnālists Ansis Bogustovs.
Diskusiju varēs vērot tiešraidē Rīgas domes Facebook kontā.