Labdien, godātie rīdzinieki, Rīgas domes deputāti, mediju pārstāvji, svinīgās sanāksmes viesi un tiešraides skatītāji!
Cilvēki, kuri mīl vēsturi, nereti ir iecienījuši arī zinātnisko fantastiku. Ja viens žanrs runā par pagātni, tad otrs – par nākotni. Precīzāk – par to, kāda nākotne varētu būt.
Kopš vēsturiskās Latvijas proklamēšanas, par ko mūžīgu pateicību parādā esam saviem senčiem, ir pagājuši 103 gadi. Un vienmēr būs vietā un laikā viņus godināt mūsu valsts svētkos, tomēr es šodien vēlos raudzīties arī nākotnē.
Bieži sev jautāju, kā, piemēram, pēc 103 gadiem, iedzīvotāji vērtēs šo laiku? Vai viņi būs pateicīgi mūsu paaudzei, kas savu valsti modernizēja un padarīja spēcīgāku, vai tieši otrādi – teiks, ka tieši mēs bijām tie, kuri atstāja iespējas neizmantotas?
Vai viņi atskatīsies uz mums kā uz pagātnes tēliem, kas izniekoja laiku strīdos un par neko nevarēja vienoties? Vai arī kā uz paaudzi, kas spēja pacelt Latviju jaunā līmenī, jo nebija tik sašķelta kā mums grib iestāstīt tie, kuriem tas ir izdevīgi.
Šajā svētku nedēļā Rīgas dome aicinājusi celt Latviju ar darbu, dziesmu un valodu.
Vispirms par darbu.
Savulaik mazais, Rīgā bāzētais jaunuzņēmums “Printful”, ir tikko kļuvis par pirmo Latvijas kompāniju, kas ieguvusi “vienradža” statusu – par vienradžiem ASV dēvē uzņēmumus, kas sasnieguši miljarda dolāru vērtību.
Vienradži ir maģiskas būtnes, bet šīs veiksmes pamatā nav nekā pārdabiska. Uzņēmuma vadītājs Dāvis Siksnāns teica tā: vajadzēja mazliet veiksmes, bet pārējo sasniedzām ar ilgu un grūtu darbu!
Līdzīgi ir ar Latviju. Dzīvot brīvā valstī, kurā paši lemjam – tā ir liela veiksme, par kuru vairums no mums pateicību ir parādā kādam citam. Vienlaikus šo brīvību nostiprināt, padarīt valsti spēcīgāku – tas prasa lielu, neatlaidīgu darbu un drosmi.
“Šis darbs ir vienkārši jāizdara,” – tā uz jautājumu, kā viņa savā praksē panākusi 90% senioru vakcinēšanos, LTV raidījumā atbildēja ģimenes ārste no Rīgas Maija Baumane, no kuras pacientiem 600 ir sirmgalvji. Šajā praksē senioru apzvanīšana aktīvi sākās jau no brīža, kad vakcīnas bija tikko pieejamas, un lūk arī rezultāts!
Latviju stiprina tieši šādi cilvēki, un ikviens, kurš spēj īstajā mirklī būt īstajā vietā, kurš, neskatoties uz grūtībām, atrota piedurknes un saka: šis darbs ir vienkārši jāizdara, ceļ Latviju ar darbu.
Esam aicinājuši celt Latviju ar valodu.
Latvijas Universitātē šogad studijas sāka rīdzinieks Džonatans Miks Melgalvis, kurš vidusskolā izcīnīja 7 godalgas nacionālā līmeņa un 3 starptautiskajās olimpiādēs – sākot ar valodām un beidzot ar fiziku un ķīmiju. Grāmatu triloģiju, kuru tiekoties ar Džonatanu Miku, mēs ar sievu viņam uzdāvinājām, viņš, protams, bija jau izlasījis. Angliski.
Pēc studijām Kembridžas Universitātē, jaunais epidemiologs Ņikita Trojanskis ir atgriezies Latvijā, lai valstij palīdzētu risināt Covid-19 krīzi. Ikdienā gan kā blogeris, gan kā publiskais intelektuālis Ņikita informē un izglīto cilvēkus par vakcinēšanās nepieciešamību un sabiedrības veselību. Lielu daļu sava darba viņš dara brīvprātīgi kā Latvijas patriots.
Lūk, tikai divi piemēri, kas pierāda: Rīgai un Latvijai ir jauni talanti, kuriem pasaule ir atvērta, bet viņi izvēlas dzīvot šeit, Rīgā; izvēlas izmantot savas zināšanas, savu balsi un valodu, lai pilnveidotu un bagātinātu mūsu valsti.
Mūsu atbildība šo cilvēku priekšā ir veidot tādu pilsētu, kas neslīgtu vecajos, neproduktīvajos kašķos par lietām, kas aktuālas šķiet tikai mums pašiem. Tas nozīmē pilsētu, kurā dzīvot gatavi esam ne tikai mēs, bet katrs jaunais rīdzinieks, kurš Berlīnē, Ņujorkā vai Kopenhāgenā varētu veidot tikpat pilnvērtīgu dzīvi un karjeru kā šeit.
Rīgas dome šajos svētkos ir aicinājusi celt Latviju ar dziesmu.
Dziesma ir Latvijas būtība – tā ir mūsu kultūra, kas jau atkal ļāvusi Latvijas balsij būt skaļi dzirdamai gan mūsu pašu mājās, gan arī tālu aiz valsts robežām. Festivāla Rīga Jūrmala vadītāja Zane Čulkstēna kopā ar savu komandu arī šajos pandēmijas laikos spēj Latvijā sarīkot pasaules līmeņa festivālu un ļaut mums piedzīvot klātienē neaizmirstamo Baireitas festivāla orķestra koncertu mūsu Andra Nelsona vadībā.
Tikmēr Latvijas komanda Venēcijas arhitektūras biennālē spējusi piedāvāt formas un satura ziņā vienu no augstvērtīgākajiem paviljoniem. Izmantosim to, kas jau ir – šis bija viens no galvenajiem vadmotīviem šī gada biennālē.
Arī Rīgā ir iespējams vadīties no šī principa. Un celt jaunu akustisko koncertzāli tur, kur nams ir jau tagad – Rīgas kongresu namā. Un man prieks, ka Rīga šogad īpaši produktīvi sadarbojusies ar māksliniekiem, kuri veidojuši jaunu, svaigu pilsētas identitāti – gan Rīgas vasaras laikā, gan tagad, valsts svētku laikā!
Visi tikko uzskaitītie cilvēki ir tikai ļoti maza daļa no tiem, ar kuriem varam lapoties šogad, un par kuriem, ļoti iespējams, vēl vairāk dzirdēsim nākamajos gados.
Mēs nekad neaizmirsīsim, ka nepārtrauktā mobilizācijā visu šo gandrīz 2 gadu garumā ir veselības aprūpes darbinieki, skolotāji, sociālie darbinieki, policisti un daudzi, daudzi citi. Iespējams, ka tieši jūs pēc 103 gadiem cildinās tāpat kā šodien mēs cildinām mūsu pašaizliedzigos brīvības cīnītājus.
Aicinu visus sekot šo Latvijas ikdienas varoņu piemēram un celt Latviju ar darbu, dziesmu un valodu.
Pateicos jums par uzmanību, un Dievs, svētī Latviju!