Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 21. decembrī, atbalstīja un virzīja apstiprināšanai domes sēdē Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2021.-2025. gadam.
No 2015. līdz 2019. gadam Rīgā tika reģistrēti vairāku piesārņojošo vielu gaisa kvalitātes normatīvu vai augšējo piesārņojuma novērtēšanas sliekšņu pārsniegumi, kas noteica nepieciešamību sagatavot jaunu gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu. Programmas izstrādi pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma veica SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. Programma tapa sadarbībā ar Rīgas domes institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm.
“Šo jauno programmu nedrīkst atstāt plauktā, kā tas diemžēl noticis ar iepriekš sagatavotajām programmām. Mēs esam gatavi sniegt vajadzīgo atbalstu, lai gaisa piesārņojumu Rīgā būtiski samazinātu. Esam veikuši daudz darba, lai jaunā programma būtu pēc iespējas noderīgāka pašvaldības ieguldījumu plānošanai,” uzsvēra komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.
Izstrādātajā programmā ietverti pasākumi piecu piesārņojošo vielu – slāpekļa dioksīda (NO2), daļiņu PM10¬ un daļiņu PM2,5, benzola un benz(a)pirēna – emisiju samazināšanai.
Programmas izstrādes laikā arī apzināti pasākumi, kas iekļauti Rīgas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos un kurus paredzēts īstenot līdz 2025. gadam.
Detalizēti izvērtēti tie pasākumi, kas potenciāli var ietekmēt gaisa kvalitāti, tos iedalot šādās grupās:
- Transports un satiksmes infrastruktūra;
- Sabiedriskais transports;
- Siltumapgādes iekārtas;
- Stacionārie piesārņojuma avoti;
- Kuģu satiksme ostā;
- Gaisa kvalitātes pārvaldības un sabiedrības izglītošana un informēšana.
Lai izstrādātu jauno programmu, tika veikts Rīgas gaisa piesārņojuma 2014.-2019. gados raksturojums un novērtējums, kā arī veikts esošās situācijas raksturojums par tām piesārņojošām vielām, kuru piesārņojuma līmeņi prasa papildu uzmanību (t.i., NO2 un daļiņām PM10, kā arī benzolam un benzopirēnam). Tika izvērtētas piesārņojuma tendences, dažādu emisiju avotu devums, gaisa piesārņojuma izplatība. Tāpat arī izvēlēti iespējamie pasākumi daļiņu PM10 un PM2.5, NO2, benzola un benzopirēna koncentrāciju samazināšanai Rīgā.
Līdzšinējais izvērtējums Rīgā iezīmē divus galvenos piesārņojuma avotus – transportu un apkuri.
Kā svarīgākās ilgtermiņa rīcības minētas automašīnu plūsmas samazināšana pilsētas centrā (samazinātu NO2 piesārņojumu), kā arī pārdomāts atbalsts individuālās apkures uzlabošanai, piemēram, veicinot centralizētās siltumapgādes izmantošanu. Tāpat minēta arī plašāka elektrības izmantošana ostas apkārtnē, lai samazinātu kuģu radītās emisijas.
Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.