Tuvāko nedēļu laikā Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Viesturdārzā sāks vērienīgu bērnu rotaļu laukuma atjaunošanu un paplašināšanu, kuras laikā tiks uzstādītas tautasdziesmu motīvos veidotas rotaļu iekārtas, labiekārtojuma elementi un ierīkoti ainaviski apstādījumi.
“Šis ir ilgi gaidīts projekts ar iecerēm pilnībā pārveidot Viesturdārzu, izveidojot jaunu rotaļu laukumu dažādu vecumu bērniem, vingrošanas elementus, apgaismojumu, celiņus un apstādījumus. Šis būs viens no modernākajiem bērnu rotaļu laukumiem Rīgā un jau šoruden varēs iepriecināt savus mazos apmeklētājus!” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.
Projekta laikā paredzēts nomainīt visas esošās rotaļu iekārtas uz jaunām un paplašināt laukuma platību, izveidojot smilts seguma rotaļu zonu pašiem mazākajiem un gumijas seguma rotaļu zonu lielākiem bērniem, kuras atdalīs parka celiņš un gumijas seguma reljefu vaļņa veidolā. Visi rotaļu elementi tiks izgatavoti no dabiskas robīnijas koksnes. Tiks uzstādītas dažādas rotaļu iekārtas fiziskām aktivitātēm, kā arī muzikāli, attīstoši un izglītojoši elementi.
Tāpat ierīkos jaunu rotaļu laukuma apgaismojumu, uzstādot 12 jaunus apgaismes ķermeņus, kā arī atjaunos un uzstādīs desmit soliņus, sešas velo novietnes un 460 m2 platībā ierīkos ziedošu krūmu un puķu stādījumus.
Ar dažādiem dekoratīviem elementiem tiks radīta vietas identitāti raksturojoša parka telpa, radot sasaisti ar dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmi parka vēsturē.
Būvdarbu laikā bērnu rotaļu laukums Viesturdārzā būs slēgts un pašvaldība aicina tikmēr izmantot tuvumā esošā Kronvalda parka bērnu rotaļu laukumus. Aicinām saprotoši pieņemt šīs vasaras neērtības, lai pēc tam visi tiktos atjaunotā, paplašinātā un izgaismotā bērnu rotaļu laukumā Viesturdārzā!
Būvdarbus veiks SIA “Fixman”, līguma summa 362 315 eiro bez PVN. Darbi jāveic līdz oktobra beigām.
Viesturdārzs ir vecākais Rīgas parks un aizņem 7,6 ha platības. Šajā vietā tas tika ierīkots 1711. gadā pēc Pētera I rīkojuma – Krievijas cars šo vietu bija noskatījis savai vasaras rezidencei ar plašu dārzu. 1841. gadā tas tika uzdāvināts Rīgai un kopš tā laika tajā tika organizēti dažādi pasākumi rīdziniekiem: spēlēja teātri, notika koncerti. 60.gados šeit ierīkoja restorānu, bet 1873.gadā uzcēla estrādi, kur notika I Vispārīgie latviešu dziesmu svētki. No 1883.gada ziemā te darbojās slidotava un ledus kalns, no kura braukt ar ragaviņām, bet vasarās šeit zem klajas debess spēlēja tenisu. 1936. gadā uz šejieni atceļoja Triumfa arka jeb Aleksandra vārti, bet 1973. gadā atklāja dziesmu svētku simtgadei veltītu arhitektoniski – skulpturālu ansambli.
Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.