Esiet gatavi pārdefinēt savu izpratni par porcelānu gaidāmajā grupas izstādē “Brīvā forma”, kurā tiks eksponēti gan starptautiski pazīstamu Latvijas mākslinieku, kā piemēram, dueta Skuja Braden, Ilonas Romules, Elīnas Titānes, Valdas Podkalnes, Sanitas Ābelītes, Jekaterinas Sazonovas, Tatjanas Krivenkovas un Andra Vēža darbi, lietuvietes Egles Einikites-Narkevičienes (Eglė Einikytė-Narkevičienė) un igauņu mākslinieka Kauri Kallasa (Kauri Kallas) jaunākais veikums, kā arī jaunākās keramikas paaudzes pārstāves, talantīgās mākslinieces Ojūnas Batbajaras darbi. Izstāde ir veltīta porcelāna formveidei, telpiskiem mākslas objektiem, kurus autori rada vienā eksemplārā – rullējot, būvējot, lejot, plēšot un veidojot. Rīgas Porcelāna muzeja pamatekspozīcijā ikdienā ir redzams rūpnieciski ražotais porcelāns, kas tapis, lai apmierinātu sabiedrības sadzīviskās vajadzības. Taču izstāde “Brīva forma” ir kontrastējoša un rāda ļoti atšķirīgu pieeju porcelāna materiālam un tam, ko ar to var iesākt. Šī izstāde ir iespēja novērtēt šobrīd aktīvi strādājošas mākslinieces un māksliniekus, viņu unikālo redzējumu un māksliniecisko rokrakstu. Piekam, starp porcelāna darbiem būs iezadzies arī pa kādam akmensmasas elementam – tas būs atjautības uzdevums vērīgam skatītājam, ievērot un salīdzināt plastiskās un estētiskās īpašības, kas piemīt šiem keramiskās grupas materiāliem.
Duets “Skuja Braden” ir unikāla parādība Latvijas mākslas ainā, plašu starptautisku atzinību un novērtējumu viņas ieguva pēc 59. Venēcijas mākslas biennāles 2022. gadā, kurā pārstāvēja Latviju. Latviete Ingūna Skuja un amerikāniete Melisa D. Breidena kopā strādā kopš 1999. gada un ir saplūdušas vienotā “Skuja Braden” veselumā, kas vienoti arī rada – plecu pie pleca strādā gan pie ideju ģenerēšanas, gan skicēm, kopā radot formas un kopā tās apgleznojot, izmantojot tikai viņām vien raksturīgu autortehniku, kurā liela nozīme ir drosmīgiem krāsu, pigmentu, sāļu un glazūru eksperimentiem. “Skuja Braden” vienīgā Latvijā atļaujas radīt kritisku, popkultūrā, aktuālajās sabiedriskajās un politiskajās norisēs, kā arī personiskajā subjektīvajā pieredzē balstītu mākslu.
Starptautiski atzītā keramiķe Ilona Romule strādā ar rūpniecisko porcelānu Ungārijā un Ķīnā, veidojot formas, atlejot porcelānu un komponējot elementus oriģinālos mākslas objektos. Sekojoši viņa ved darbus uz Latviju, kur vairāku mēnešu laikā tos filigrāni apglezno. I. Romules mākslai raksturīgs izsmalcināts, elegants formu traktējums, idiosinkrātiska tēlu sistēma, kurā liela nozīme ir dzīvnieciskās pasaules un erotiskajam komponentam, kā arī grafisks zīmējums, kas delikāti papildina formas izteiksmību. Izstādē “Brīva forma” būs skatāmi neapgleznoti objekti, lai akcentētu tieši skulpturālās formas kvalitātes, biskvītporcelāna saspēli ar matētu vai spožu glazūru.
Elīna Titāne savas skulptūras “audzē”, to veidošanas process ir meditatīvs, materiāla un pirkstu mijiedarbība ir tā, kas nosaka nākamo kustību un virzienu, kurā attīstīsies objekts. “Tas ir atklājumu ceļš – ļaujos transformācijai,” saka māksliniece, “tieši darba tapšanas gaita, ne rezultāts, ir mana prioritāte un ieguvums. Mani fascinē paša materiāla krāsa, tāpēc pārsvarā neizmantoju citas krāsas vai pigmentus.” Meditatīva ļaušanās procesam piemīt arī Sanitai Ābelītei, lai arī viņas rezultāts ir ievērojami citādāks. “Veidojot formu, kompozīciju, domām un sajūtām ļauju brīvi plūst; es to sauktu par intuitīvu pieeju, man ir daļēja kontrole pār notiekošo, radošais process ir neparedzams un maģisks. Krāsām un pigmentiem manā darba procesā ir liela nozīme, tie rada prieku,” stāsta Sanita Ābelīte.
Mākslinieces Valdas Podkalnes darba metode ir “būvēts pārsteigums”. “Savā darbnīcā es izveidoju “bibliotēku” no dažādu ģipša formu atlūzām un darba procesā izvēlos sev nepieciešamo atlūzu. Tās savienojot vienu ar otru, es radu savu iedomu formu. Ielejot tajā porcelāna masu, visinteresantākais ir fināls, kad no ģipša čaulas izlobu pašas radītu objektu, kas katru reizi ir jauns brīnums – un tieši pārsteigums šajā procesā ir visvilinošākais. Neglazēts balts porcelāns – šajos darbos tas man ir svarīgi. Forma ar gaismēnu spēli ir pašpietiekama. Protams, ir bijuši dažādi periodi –gan apgleznojums ar virsglazūras krāsām, gan zemglazūras sāļiem, kobaltu, gan porcelāna objekti krāsoti ar akrilu un mērkti vaskā. Viss atkarīgs no darba koncepcijas. Mākslinieka darbnīca ir kā alķīmiķa laboratorija, kur tiek veikti eksperimenti…” viņa vēsta.
Jekaterina Sazonova un Tatjana Krivenkova savā sadarbībā ir atklājušas ideālo formulu. J. Sazonova rada formas un T. Krivenkova tās apglezno. Jekaterinas pieskāriens ir jutīgs, tas izceļ no materiāla ārā tajā ieslēpto formu, it kā glāstot pārvērš amorfo vielu jaunā tēlā. Savukārt Tatjanas otras pieskāriens nav dekoratīvs, izskaistinošs – tas ir glezniecisks un it kā sarunājas ar unikālo formu, tās jutekliskajām niansēm, veidojot unikālu un ideālu unisonu. “Tām it kā kaut kas trūka,” izsakās Jekaterina Sazonova, spriežot par savām formām, pirms tās nonāca Tatjanas Krivenkovas rokās, “bet pēc tam – jā – pilnskanība!”
Andris Vēzis ir virtuozs eksperimentators ar virsmas apdares efektiem. Objekti var tikt attīstīti funkcionālisma virzienā un pārtapt par vāzēm, krūzēm, traukiem, bet var aizvirzīties uz abstrakcijas pusi, kur gadu gaitā izkoptā materiālu pārzināšana un meistarība rada mākslinieciski augstvērtīgus objektus, kurus skatīt ir bauda.
Māksliniece Ojūna Batbajara ir savas radošās karjeras sākumā, bet jau tagad sevi spoži pieteikusi ar izsvērtiem, minimālisma garā ieturētiem un idejiski piesātinātiem objektiem un to telpiskām instalācijām.
Savukārt Kauri Kallasa un Egles Einikites-Narkevičienes darbi Rīgas Porcelāna muzejā tiks izstādīti pirmo reizi. Egles Einikites-Narkevičienes unikālās skulptūras ir bijušas skatāmas Keramikas biennālē Rīgā un Daugavpilī. Savukārt Kauri Kallasam raksturīga pirmējo tautu un komiksu estētikā balstīta izteiksmība, kurā forma un apgleznojums saplūst vienotā, tēlojošā veselumā un viņa pieeja formu valodai un unikālā tēlainība būs interesants atklājums keramiku mīlošajai Latvijas auditorijai.