No 6. novembra līdz nākamā gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nama Lielajā salonā (Zāģeru ielā 7) būs aplūkojama jauna izstāde – “Miervalža Ķemera Sarkandaugavas ainavas”. Tajā eksponēti Dauderu krājumā esošie mākslinieka 1930.–1940. gados gleznotie pasteļi, kuros atspoguļota urbāni-industriālā Sarkandaugavas vide.
Miervaldis Ķemers (1902–1980) bija luterāņu mācītājs, kurš 1947. gadā kļuva par diplomētu mākslinieku. Lai arī Ķemers vēl starpkaru Latvijā un vēlāk vācu okupācijas laikā bija mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā pie Vilhelma Purvīša un guvis latviešu glezniecības vecmeistara atzinību, tomēr padomju okupācijas apstākļos diploms par LMA pabeigšanu viņam tika liegts, atteica arī uzņemšanu Latvijas PSR Mākslinieku savienībā. Pat viņa darbu izstādes kultūras iestādēm rīkot bija aizliegts vai arī bija apskatāmas ļoti īsu laiku. Nonācis zināmā izolācijā, Ķemers turpināja gleznot, bet paralēli līdz 1964. gadam pildīja luterāņu mācītāja pienākumus Sarkandaugavas Svētās Trīsvienības baznīcā, un nevienu brīdi neapsvēra domu par aiziešanu no baznīcas, kaut apzinājās, ka viņa ticība un kalpošana Dievam bija izšķirošs šķērslis oficiālas atzinības saņemšanai.
Daiļrades sākumposms ir košs, spilgtām krāsām un gaismas pilns. Vēl pirmajos pēckara gados tapušajās gleznās jūtams zināms radošs pacēlums, cenšanās noturēt pie Purvīša apgūtās meistarības virzienu. Tomēr no darbiem plūst arī dziļas skumjas, iespējams, atspoguļojot paša mākslinieka dvēseles stāvokli. Gan niansēti smalkas kompozīcijas, gan kontrastainas ainavas bieži vien darinātas, izmantojot krāsu zīmuļus un pasteļu krītiņus.
Ķemers attēlo ne tikai izteiksmīgus Vecrīgas vai Rīgas centra skatus, bet pievēršas arī galvaspilsētas nomalēm. Dzīvodams Sarkandaugavā, mākslinieks gleznojis gan jau pieminēto Svētās Trīsvienības baznīcu, gan bijušās rūpnīcas “Provodņik” ēku un Daugavas attekas. Tāpat šķietami dzīvespriecīgas lauku ainavas mijas ar tumšiem, vējā locītiem kokiem un nemierīgiem Daugavas ūdeņiem.
Vēlākā mūža posmā tapušajos darbos, arī Dauderu nodaļas krājumā esošajos, jau redzami krietni maigāki un mierīgāki krāsu toņi, īpaši rudens ainavu ciklā. Savukārt zilā, pelēkā un baltā krāsa daudz izmantota, lai iemiesotu ziemas ainavās auksto dienu noskaņu, sniega kupenas un apsnigušos kokus.
Lai arī Miervaldis Ķemers ir viens no sava laika talantīgākajiem gleznotājiem, viņa darbus pilnvērtīgi iepazīt un novērtēt sabiedrībai bijis iespējams tikai pēdējos gados.
LNVM Dauderu nodaļas krājumā glabājas kopskaitā 235 mākslinieka darbi, to vairums – pastelī gleznotas dabas ainavas. Šo mantojumu muzejam savulaik nodeva viņa audžudēls Vitolds Doze.
Dauderi atvērti apmeklētājiem no trešdienas līdz svētdienai no 10.00 līdz 17.00. Apmeklētāju grupas lūgums pieteikt rakstot uz dauderi@lnvm.lv vai zvanot 67392229. Biļešu cenas muzeja apmeklējumam: pieaugušajiem 5 eiro, studentiem, pensionāriem uun III grupas invalīdiem 3 eiro, skolēniem 2 eiro, ģimenēm (1+2) 6 eiro, ģimenēm (2+2) 11 eiro.
LATVIJAS NACIONĀLAIS VĒSTURES MUZEJS (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. Kopš 1920. gada muzejs atradies Rīgas pilī, izņemot laikposmu no 2013. līdz 2024. gadam, kad tika renovētas pils telpas. Muzejs atgriezies Rīgas pilī, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderi un Tautas frontes muzejs.
Dauderu nama, kā arī tā dārza un parka bagātā vēsture atspoguļo visas Rīgas un Latvijas vēstures gaitu. Ēka celta 1897. gadā kā alusdarītavas “Waldschlößchen” (mūsdienās “Aldaris”) īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa, bet no 1937. līdz 1940. gadam savrupnams ar tam pieguļošo dārzu un parku tika labiekārtots kā vērienīga Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Padomju okupācijas laikā ēka tika pielāgota aģitpunkta un bērnudārza vajadzībām, bet kopš Trešās atmodas ēkā pastāv muzejs. 2010. gadā Dauderi kļuva par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļu, kurā pēdējos gados aktīvi veikta ekspozīcijas atjaunošana un modernizācija. Savukārt Dauderu parks jebkurā gadalaikā iepriecinās apmeklētājus ar pārdomātiem, saskanīgiem apstādījumiem un interesantu reljefu, raksturojot sava laika elites priekšstatus par ērtu dzīvi pilsētā.