No 8. līdz 17. maijam Rīgā, Brīvības laukumā, būs apskatāma ceļojošā izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”.
Izstādes atklāšanas pasākums notiks trešdien, 8. maijā, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, plkst. 9.00. Tajā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs un Rīgas domes deputāte Rita Eva Našeniece. Pēc svinīgās atklāšanas plānota īsa ekskursija izstādes līdzautoru Jāņa Tomaševska un Valda Kuzmina vadībā.
Brīvdabas izstādē vizuāli saistošā veidā izstāstīts 1944. gada aprīlī-oktobrī padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas-PSRS karadarbībā visvairāk cietušo Latvijas pilsētu – Rēzeknes, Gulbenes, Jelgavas, Bauskas, Valmieras un Rīgas nopostīšanas stāsts, parādot, kā pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījies teju līdz nepazīšanai.
Vienlaikus izstāde, it īpaši pašreizējās Krievijas agresijas Ukrainā kontekstā, atgādina par kara postošo ietekmi uz visām sabiedrības dzīves jomām, akcentē nepieciešamību sargāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un apzināties visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi.
Izstādes autori ir vēsturnieki – Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Dr. hist. Uldis Neiburgs un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Grafisko dizainu veidojusi scenogrāfe Ineta Sipunova, izstādes projekta koordinatore ir muzeoloģe, domnīcas Creative Museum vadītāja Ineta Zelča Sīmansone.
-
Izstādes eksponēšanas grafiks:
- Rīga: 8.05. – 17.05. (Brīvības laukums);
- Rēzekne: 18.05. – 9.06. (pilskalna teritorija Dārzu ielā);
- Gulbene: 10.06. – 30.06. (pilsētas centrs);
- Salaspils: 1.07. – 21.07. (Salaspils memoriāls);
- Jelgava: 22.07. – 18.08. (Hercoga Jēkaba laukums);
- Bauska: 19.08. – 15.09. (Rātslaukums);
- Valmiera: 16.09. – 6.10. (pilsētas centrs);
- Rīga: 7.10. – 27.10. (Latviešu strēlnieku laukums).
Izstāde veidota LU Latvijas vēstures institūtā īstenotā Valsts pētījumu programmas projekta "Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi" ietvaros, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Kara muzeju.