Piektdien, 17. janvārī, plkst. 11.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva ātrijā norisināsies preses konference, kurā LNB informēs par 2025. gada plāniem un parakstīs sadarbības līgumu ar Rīgas domi.
Preses konferencē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un tiks parakstīts beztermiņa sadarbības līgums starp Rīgas valstspilsētas pašvaldību un LNB. Pašvaldība visa gada garumā atbalstīs latviešu grāmatniecības piecsimtgades svinību notikumus, turpmākajos gados plānots paplašināt sadarbību citos sabiedriski atbildīgos un kultūrizglītību veicinošos projektos.
Konferences fokusā: notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācija, izstāde “Tiesības uz bibliotēku”, LNB arhitekta Gunāra Birkerta simtgades svinības, sabiedrības iesaistes kustība “Restarts lasīšanai”, kā arī 2025. gadā plānotās izstādes, lasītveicināšanas aktivitātes un pasākumi.
-
Preses konferences dalībnieki:
- Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis;
- LNB direktore Dagnija Baltiņa;
- LNB padomnieks arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos Jānis Dripe;
- LNB Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile.
1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas. LNB apjomīgajā piecu gadu notikumu ciklā “Latviešu grāmatai 500” (2021–2025) izceļ nozīmīgākos procesus, kas ietekmēja latviešu rakstītā un iespiestā vārda izplatību, cikla kulminācijas pasākumi notiks šogad.
17. janvāris ir LNB ēkas arhitekta Gunāra Birkerta simtā dzimšanas diena, kurā plkst. 17.00 1. stāva ātrijā tiks atklāta izstāde “Birkerts. Bibliotēkas. Gaisma.”. Izstāde ļauj iepazīt izcilā latviešu arhitekta dzīvi un radošo darbību, kas aizsākās Rīgā, turpinājās Vācijā un ASV. Viņa radošā dzīve vainagojās ar LNB ēkas īstenošanu. Izstāde ir nozīmīga arī grāmatniecības piecsimtgades kontekstā, jo Latvijā ir radīta visā pasaulē atpazīstama būve – telpisks ietvars nacionālajam grāmatu krājumam. Gunāru Birkertu arhitektūras kritiķi dēvē par gaismas arhitektūras meistaru. Gaismas, metaforu un simbolu lietojums kultūras būvēs padara Birkerta arhitektūru unikālu pasaules mērogā.